Gerris sphagnetorum

Šai sugai raksturīgi bezspārnu īpatņi, kam vēdera virspusē uz vēdera posmiem vidū gareniskas, baltas svītriņas. Ārēji ļoti līdzīgi ir Gerris lateralis bezspārnu īpatņi, taču sphagnetorum krūšu virspuse nekad nebūs ar gaišāk brūnu (vai pat nedaudz brūnganu) plankumu, tā vienmēr ļoti tumši brūna, vienādā tonī kā vēdera virspuse, kā arī vidēji sphagnetorum ir nedaudz mazāka suga kā lateralis (arī taustekļi un kājas parasti tumšākas - gandrīz melnas). Raksturīga sphagnetorum pazīme ir proporcionāli resnās (jeb resnākas kā citām sugām) priekškāju ciskas. Šaubīgos gadījumos jāskatās tēviņu vēdera gals no apakšpuses - 7. vēdera posma mala ar papildus U veida izgriezumu vidusdaļā (lateralis - tā vienmērīgi ieliekta).

Retākā no Latvijā sastopamajām ūdensmērītāju sugām, pirmo reizi konstatēta vien 2019. gadā, kad to pie Pēterezera atrada Mareks Ieviņš. Tā arī pagaidām vienīgā zināmā sugas atradne. Suga arī citur Eiropā ir reti sastopama. Apdzīvo g.k. purvainākus biotopus kā citas ūdensmērītāju sugas (taču ne obligāti, ka tā būs vienīgā suga tādās vietās). Pie Pēterezera tā atradās purva ezera malā ar slīkšņainu krastu un slīkšņainā zāļu purvā, nelielā grāvītī. Abas vietas, ja nebūtu izbūvēta koka laipa, būtu gandrīz nepieejamas tādai vienkāršai novērošanai. Ticams, ka līdzīgās, grūti pieejamās (bet, protams, ne tikai), purvainās vietās suga varētu būt sastopama arī citur Latvijā - īpaši Kurzemes ziemeļu daļā un/vai Vidzemē. Ziemo pieaugušas blaktis, kas pēc ziemošanas aktīvas līdz vismaz maijam. Jaunā paaudze no ~ jūlija, taču precīza sugas fenoloģija tieši Latvijā neskaidra.

Izmērs: 8,5-9 mm
Gerris sphagnetorum , Pēterezers, 24.VII.2019.
Gerris sphagnetorum, Pēterezers, 24.VII.2019.
Gerris sphagnetorum , Pēterezers, 24.VII.2019.
Gerris sphagnetorum, Pēterezers, 24.VII.2019.
Gerris sphagnetorum , Pēterezers, 24.VII.2019.
Gerris sphagnetorum, Pēterezers, 24.VII.2019.
Gerris sphagnetorum , Pēterezers, 24.VII.2019.
Gerris sphagnetorum, Pēterezers, 24.VII.2019.