Sehirus morio

Tumša, ovāla, 'tipiska' racējblakts ar melnu ķermeni, kas parasti bez kāda metāliska atspīduma (izskatās ļoti melns). Izmērā parasti liela - lielākā no šobrīd Latvijā konstatētajām racējblakšu sugām. Ārēji gan ļoti līdzīga ir otra ģints suga (luctosus), kas parasti būs mazāk (zem 8 mm) un parasti ķermeņa virspuse ar vāju bronzas atspīdumu. Atšķiras arī abu sugu barības augi - luctuosus parasti uz/pie neaizmirstulītēm.

S.morio ir Latvijā ļoti reti konstatēta suga - pagaidām zināma tikai viena atradne Papes apkārtnē, kaut, spriežot pēc izplatības Zviedrijā, varētu būt sastopama arī citur (vismaz Kurzemes dienvidu daļā/piekrastē). Blaktis dzīvo uz dažādiem skarblapju dzimtas augiem - īpaši vēršmēlēm (Anchusa), bet arī suņmēlēm (Cynoglossum), gurķenēm (Borago) utml. Ziemo pieaugušas blaktis un pēc ziemošanas droši vien novērojamas līdzīgi kā otra ģints suga - līdz ~jūlija sākumam, jaunā blakšu paaudze no augusta (pa vidu nepieauguši īpatņi). Papē suga novērota ļoti sausā, smilšainā pļavā ar daudz atklāti augošiem vēršmēļu ceriem. Blaktis parasti atrodamas zem šo augu lapām, uz zemes - nedaudz varbūt starp atmirušajām lapām u.c. augsnes virskārtā esošiem 'gružiem'. Varot arī pakāpties augstāk uz augiem - uz ziediem, stublājiem, lapām. 

Izmērs: 8-12 mm
Sehirus morio , Pape, 07.VII.2021., nimfa
Sehirus morio, Pape, 07.VII.2021., nimfa
Sehirus morio , Pape, 14.VII.2021., izaudzēts īpatnis no nimfas
Sehirus morio, Pape, 14.VII.2021., izaudzēts īpatnis no nimfas
Sehirus morio , Pape, 08.VIII.2022.
Sehirus morio, Pape, 08.VIII.2022.
Sehirus morio , Pape, 15.VI.2023.
Sehirus morio, Pape, 15.VI.2023.
Pape, 15.VI.2023., Sehirus morio apdzīvots biotops ar vēršmēlēm ( Anchusa officinalis )
Pape, 15.VI.2023., Sehirus morio apdzīvots biotops ar vēršmēlēm (Anchusa officinalis)
Pape, 15.VI.2023., Sehirus morio apdzīvots biotops ar vēršmēlēm ( Anchusa officinalis ), blaktis uz zemes zem lapām
Pape, 15.VI.2023., Sehirus morio apdzīvots biotops ar vēršmēlēm (Anchusa officinalis), blaktis uz zemes zem lapām