Sigara fossarum, Doles stacijas apkārtne, 20.IV.2019.
Sigara fossarum, Ikšķiles apkārtne, 21.XI.2020., tēviņa priekškāja
Sigara fossarum, Zvārdes pagasts, 12.V.2023., tēviņa priekškāja
Klasiska airblakts ar tumšām/dzeltenām šķērsjoslām ķermeņa virspusē. Pēc ķermeņa krāsojuma Sigara ģints blaktis praktiski nav droši atšķiramas - jāredz tēviņa priekškāju forma, kas šai sugai raksturīga: pēdas posmiņš visai augsts/izteikti paplatināts pamatnē, taču uz galu diezgan sašaurināts/nosmailots, 'zobiņi' izkārtoti vienā, sākuma daļā nedaudz viļņveidīgi izlocītā, nepārtrauktā līnijā, kas stiepjas diagonāli pāri visam posmiņam. Principā citas līdzīgas sugas nav, jo, ja kādai sugai būs nepārtraukta līnija gandrīz visa posmiņa garumā, tad tā būs mazāk diagonāla un arī pats posmiņš šaurāks, ne tik izteikti paplatināts. Mātītes nav iespējams droši atpazīt. Izmēra ziņā starp Sigara ģints sugām (un arī principā starp citām airblaktīm) šī ir tuvāk mazajām sugām kā lielajām (bet nav pati mazākā).
Sigara fossarum droši vien nav reta suga, kaut kopējais atradumu skaits neliels. Sastopama dažāda izmēra stāvošos ūdeņos ar dažāda zemūdens augu daudzumu. Tāda konkrēta preference pret kāda veida ūdens vidi šķiet nav, kaut konkrēti Latvijā, mazā atraduma skaita dēļ, protams, grūti precīzi saprast sugas prasības pret dzīves vidi. Parasti man izdevies atrasti vien atsevišķus īpatņi starp citām tajā pašā vietā noķertām airblaktīm. Varot atlidot uz gaismu, taču tā parasti labākā sugas meklēšanas metode ir zvejošana ar ūdens tīkliņu. Pārziemo pieaugušas blaktis.
Izmērs: 5,8-6,5 mm