Samērā paliela airblakts ar salīdzinoši ļoti platu galvu (izteikti platāka par krūtīm) un nedaudz bumbierveida ķermeņa formu. Kopumā krāsojums līdzīgs kā vairumam citu airblakšu - ķermeņa virspuse ar šķērseniskā tumšām/dzeltenām joslām. Daļa īpatņu šai sugai var gan būt ļoti tumši, gandrīz melni ar pat vieglu zilganu spīdumu, kaut var būt arī gaišāki eksemplāri, kas būs līdzīgāki citām sugām. Glaenocorisa raksturīga pazīme ir izteikti gari matiņi galvas uz galvas, g.k. galvas apakšējā daļā, kas izskatās kā ‘bārda’ - to gan dabā var būt grūti saskatīt. Tēviņa priekškāju forma arī šai ģintij raksturīga - ar paplatinātu pamatni, bet virzienā uz galu slaidi sašaurinās (kopumā paplatinātais posms izskatās ļoti slaids, garš), 'zobiņu' josla ar raksturīgu izliekumu tās pirmajā daļā. Principā pazīmju kopums padara šo par visai raksturīgu sugu - īpaši, ja ir noķerts eksemplārs, taču arī 'dabā uz aci' var būt iespējams atpazīt. Eiropā sastopama cita, gandrīz identiska izskata ģints suga - Glaenocorisa cavifrons, kas atšķirsies ar nedaudz atšķirīgu priekškāju formu tēviņiem ('zobiņu' rindas izliekums praktiski pieskaras kājas posmiņa augšējai malai - propinqua šis izliekums ir novietots izteikti atsatus no malas). Daži autori gan to uzskata vien par propinqua pasugu. Tā izplatīta g.k. tālāk uz ziemeļiem un domājams, ka Latvijā nebūs sastopama (tiesa drošības pēc pārbaudīt propinqua eksemplārus droši vien tik un tā vajag).
Glaenocorisa propinqua ir reta vai reti konstatēta suga Latvijā ar neskaidru izplatību. Jādomā, ka ir sastopama biežāk kā to atrodam. Sugai esot samērā specifiska uzvedība, kas iespējams apgrūtina tās konstatēšanu dabā - tās dzīvo g.k. dažāda lieluma stāvošās ūdenstilpēs, nereti pat visai dziļās un ar nabadzīgu augāju, kur blaktis uzturas ūdens atklātajā daļā, tālu no krastu un nereti pat lielākā dziļumā. Attiecīgi tās var būt ļoti grūti nozvejot ar ūdens tīkliņiem, kam ir īsi kāti. Tās barojas ar dažādiem ūdens bezmugurkaulniekiem, kurus kā ar 'tīklu' zvejo ar priekškāju garajiem matiņiem (tajos tie aizķeras). Šīs sugas blaktis īpaši mīl dzīvot tādas ūdenstilpēs, kas ir bez zivīm vai ar ļoti nabadzīgu zivju faunu, jo zivīm šādas atklātā ūdeni peldošas blaktis ir viegls laupījums. Šādās vietās (piemēram, purvu akačos/ezeriņos vai retāk, piemēram, svaigos karjeru dīķos), kur zivju fauna vēl nav izveidojusies, blaktis varot būt pat lielā skaitā. Mani vienīgie novērojumi pagaidām ar īpatņiem, kas atlidojuši uz gaismu, kas droši vien tad būs vienkāršākā metode kā sugu konstatēt. Pārziemo pieaugušas blaktis.
Izmērs: 7,5-8,7 mm