Latvijā pirmo reizi konstatēta vien 2020. gadā., taču kopš tā laika novērojumu skaits jau samērā liels (>30), attiecīgi par ļoti retu sugu šo vairs nevar uzskatīt. Ticams, ka nesens ienācējs Latvijas faunā. Pašreizējā izplatība g.k. rietumu un centrālajā daļā, taču nu jau ir atradumi arī Vidzemē un Latgalē. Blaktis apdzīvo g.k. sausus un saulainus biotopus - sausas pļavas, ceļmalas, dzelzceļmalas, arī pelēkās kāpas utml. vietas, ir novērojumi arī dārzos. Ziemo pieauguši īpatņi, turpmākā fenoloģija samērā neskaidra, jo pieaugušu blakšu novērojumi visos mēnešos (sākot jau no aprīļa beigām). Nepieauguši īpatņi g.k. no jūnija līdz augustam. Blaktis dzīvo g.k. uz neļķu dzimtas augiem - piemēram, radzenēm (Cerastium), gauriem (Spergula), virzām (Stellaria), varbūt kādiem citiem. Blaktis droši vien var pamanīt uz barības augiem (vai rāpojot kaut kur citur veģetācijā), kaut man visbiežāk sanāk nejauši iepļaut ar entomoloģisko tīkliņu.
Izmērs: 9,5-11,5 mm