Izmērā ļoti liela blakts - viena no lielākajām Latvijā sastopamajām sauszemes blaktīm (garās kājas un taustekļi tikai vēl pastiprina lielā izmēra sajūtu). Raksturīgs krāsojums un ķermeņa forma (t.sk. paplatinātie pakaļkāju stilbi) - ar citām Latvijas blakšu sugām īsti ne ar vienu citu sajaukt nevarēs.
Leptoglossus occidentalis ir oriģināli Ziemeļamerikā sastopama suga, kas ir vien salīdzinoši nesen 'ieceļojusi' (pareizāk gan sakot, ievesta ar cilvēka palīdzību) Eiropā. Pirmie novērojumi esot bijuši 1999. gadā Itālijā, taču kopš tā laika ir principā ir 'iekarojusi' visu Eiropu - Lielbritānijā 2007. gadā, Norvēģijā un Dānijā - 2009., Zviedrijā - 2011., Somijā - 2018., Lietuvā - 2019., Igaunijā - 2020. Arī Latvijā suga pirmo reizi droši konstatēta 2020. gadā Salaspilī (Lilita Vanaga) un kopš tā laika ir novērota jau ~ 6 vietās, g.k. Kurzemē, bet arī Latvijas vidienē. Domājams, ka jau šobrīd tai būtu jābūt sastopamai biežāk kā novērojumi rāda - turpmākajos gados gan jau novērojumu skaitam būs tendence pieaugt, jo suga izmēra dēļ var būt samērā viegli pamanāma.
Suga saistīta g.k. ar priedēm, taču retāk arī citiem skujkokiem (eglēm, kadiķiem). Blaktis g.k. barojas (sūc sulu) no jauniem čiekuriem un sēklām tajos, attiecīgi Ziemeļamerikā tiek uzskatīts par kaitēkli skujkoku sēklu plantācijās. Domājams, ka, savairojoties lielā skaitā, var droši vien nodarīt kādu kaitējumu arī Latvijā, taču pagaidām novērotas ir vien atsevišķas blaktis. Pārziemo pieauguši īpatņi, kas, pēc ziemošanas, var būt aktīvi jau visai agri pavasarī. Vasarā g.k. nepieauguši īpatņi, jaunā blakšu paaudze g.k. sākot no augusta beigām. Interesanti, ka, meklējot ziemošanas vietas, blaktis varot arī ielīst cilvēku mājokļos, tāpat mēdz lidot arī uz gaismu, līdz ar to šīs sugas novērošana cilvēku mājvietu tuvumā Rietumeiropā nu jau ir ļoti ierasta parādība.
Izmērs: 16-20 mm
