Latvijā ļoti bieži sastopama suga - viena no dabā biežāk novērotajām blaktīm vispār, jo bieži vien sēž visai atklāti un var būt arī lielā skaitā. Blaktis dzīvo lakstaugu stāvā g.k. uz dažādām skābeņu sugām (īpaši augumā lielajām), vīgriezēm, bet arī avenēm u.c. radniecīgiem augiem. Augēdājas - sūc augu sulu. Sastopamas dažādās pļavās (gan sausākās, gan mitrās), mežmalās, izcirtumos, gar ceļiem utml. Ziemo pieaugušas blaktis, kas pēc ziemošanas aktīvas līdz ~ jūnija beigām, reizēm ilgāk. Jūlijā pārsvarā nepieauguši īpatņi, jaunā paaudze no jūlija beigām/augusta. Pirmo stadiju nimfas (nepieauguši īpatņi) ar dzelkšņainu vēderu un visai neproporcionāli lieliem taustekļiem, vēlākām stadijām vēders gludāks, sāk jau līdzināties pieaugušām blaktīm. Lidojumā saskatāma ļoti koša, oranža mugura (vēdera virspuse), kas sēdošām blaktīm apslēpta zem spārniem. Viena no 'smirdošajām' blakšu sugām.