Maza izmēra tipiska vālīšblakts ar ļoti slaidu ķermeni un garām ekstremitātēm. Taustekļu 1. posma un cisku gali paresnināti. Šai sugai šīs paresninātās daļas ir izteikti tumši brūnas, gandrīz melnas - krasi kontrastē ar citādi gaiši dzeltenbrūno kāju/taustekļu krāsojumu. Tieši šī kāju un taustekļu krāsa (+ sīkais izmērs) būs vieglākā pazīme pēc kuras sugu atšķirt. Šaubu gadījumos svarīga pazīme ir gludi, gareniski valnīši galvas virspuses sānos virs acīm, kas šo sugu atšķir, piemēram, no Berytinus minor (un arī B.clavipes, kaut ar to parasti sajaukt nevarēs), kam šādi gludi valnīši nav, bet cisku gali arī var būt tumšāki (taču tie nekad nebūs tik tumši kā šai sugai). Citām sugām, kam ir šādi gludi valnīši (montivagus, signoreti), savukārt būs izteikti atšķirīga kāju krāsa.
Berytinus crassipes ir reti konstatēta suga Latvijā, kaut atradumi ir gandrīz visā Latvijas teritorijā - attiecīgi diezgan droši var apgalvot suga ir sastopama biežāk kā tiek ievērota. Sīkā izmēra dēļ var būt tiešām grūti dabā pamanāma. Sastopama g.k. dažādos zālājos - šķietami priekšroku dod sausākām, varbūt pat smilšainām pļavām, ceļmalām, dzelzceļmalām, nezālienēm. Blaktis ir augēdāji, sūc sulu no neļķu dzimtas (Caryophyllaceae) augiem, piemēram, tīruma radzenēm Cerastium arvense. Blaktis var uzturēties uz augiem vai uz zemes starp augu daļām, sūnām utml. Var iepļaut arī ar entomoloģisko tīkliņu. Tās gan ir samērā lēnīgas un, pat iepļautas tīkliņā, var šo lēnu kustību dēļ nebūt sevišķi uzkrītošas. Pārziemo pieauguši īpatņi un droši vien pēc ziemošanas tie novērojami būs g.k. līdz vasaras sākumam/pirmajai pusei. Jaunā pieaugušo blakšu paaudze ~ vasaras beigās, kaut ir novērojumi arī jūlijā.
Izmērs: 4,3-5,8 mm
