Aradus cinnamomeus
Priežu mizasblakts
Mazākā Latvijas mizasblakts un visticamāk arī biežāk sastopamā suga, kaut gan, sīkā izmēra un slēptā dzīvesveida dēļ, droši vien tiek konstatēta retāk kā patiesībā ir sastopama. Atšķirībā no citām mizasblakšu sugām, tā bioloģiski nav saistīta ar kādām sēņu vai piepju sugām. Suga apdzīvo jaunu priedīšu (orientējoši - 10 līdz 30 gadu vecu) stumbrus vai vecāku koku zarus, kur barojas sūcot koku sulu. Šī iemesla dēļ, var tikt uzskatīta arī par jaunaudžu kaitēkli, jo, savairojoties lielā skaitā, var negatīvi ietekmēt koku pieaugumu. Tiesa priežu mizasblaktis lielākā vai mazākā skaitā ir sastopamas praktiski visās vietās kur aug jaunākas priedītes līdz ar to gribētos teikt, ka pārsvarā itekme visticamāk ir nebūtiska.
Lai arī blaktis reizēm var sēdēt arī atklāti uz stumbra, tomēr parasti tās slēpjas starp stumbra mizas plēksnītēm un, lai blaktis atrastu, vajag šīs plēksnītes (kas parasti ir samērā vaļīgas) nedaudz palupināt nost. Mana pieredze rāda, ka prasti pietiek vien ar dažām minūtēm (vai mazāk), lai uz piemērotiem kokiem atrastu vismaz kādu vienu īpatni (tiesa nepieauguši īpatņi ir vēl sīkāki - viegli var nepamanīt). Vairums īpatņu bez spārniem, taču bieži sastopami arī garspārnu formas. Sugu iespējams konstatēt praktiski visu gadu.
Izmērs: 3-5 mm