Kadiķu slaidvairogblakts
Latvijā reta (vai reti konstatēta) suga - zināmie atradumi g.k. Kurzemes piekrastē un Rīgā un tās apkārtnē. Pirmais dokumentētais novērojums šķiet tikai 2019. gadā. Ticams, ka suga ir nesens ienācējs mūsu faunā, jo arī citur Eiropā suga vien nesen ir izplatījusies Z virzienā - Zviedrijā gandrīz visi novērojumi pēc 2010. gada (pēc artportalen.se), bet Somijā - pēc 2015. (pēc laji.fi). Suga dzīvo uz kadiķiem (Juniperus), gan dabiskā vidē, gan arī urbānā vidē (apstādījumos, dārzos u.c.) kā arī citiem radniecīgiem ziemzaļiem skujeņiem - īpaši pacipresēm (Chamaecyparis ), retāk arī tūjām (Thuja). Blaktis novērojamas sēžot uz krūmiem - īpaši izvēlas saules apspīdētus, kuplākus krūmus ar daudz ogām, kas ir galvenais barība avots (blaktis sūc to sulu). Tiesa, krāsojums ir visai maskējošs - blaktis uz kadiķa zara var būt neticami grūti pamanīt. Vieglāk sugu konstatēt mēģinot tās nokratīt no zariem. Pieaugušas blaktis pārziemo. Pēc ziemošanas aktīvas g.k. pavasarī - aprīlī un maijā, kā arī pēc tam vasaras otrajā pusē. Vasaras vidū g.k. nepieauguši īpatņi.
Izmērs: 8,5-10,5 mm