Spīļastes ir slaidi kukaiņi ar raksturīgām 'spīlēm' vēdera galā. Tās patiesībā ir pārveidotas cerkas (citiem kukaiņiem, kam ir izteiktas cerkas vēdera galā tās var būt garas pavedienveida, piemēram, viendienītēm, vai arī samērā strupas, bet tad tās ir 'mīkstas', piemēram, sienāžiem/siseņiem). Šie izaugumi ir ļoti cieti, hitinizēti un parasti ļoti smailiem galiem - tos kukaiņi arī tiešām var kustināt (atverot un aizverot kā 'knaibles' vai pinceti), attiecīgi šīs 'spīles' var tikt izmantotas kā aizsargājoties, tā arī uzbrūkot. Saskarsmē ar cilvēkiem, tieši spīļastu kniebiens bieži paliek atmiņā vislabāk, jo, ja trāpa iekniebt kādā vietā ar plānāku ādu (vai arī bērniem), tad tas var būt visai jūtams un pat sāpīgs - lai arī ādu tās pārkniebt līdz asinīm parasti nevar. Jāatceras gan, ka spīļastes nav indīgi kukaiņi un ar šīm spīlēm tās nekādu indi vai citas vielas neievada (piemēram, kā bites/lapsenes dzeļot).
Cita raksturīga spīļastu pazīme ir šķietamais spārnu trūkums - lai arī daļai no sugām tiešām ir pilnībā reducēti spārni un tās ir nelidojošas, tomēr tipiskos gadījumos spīļastēm ir labi attīstīti, plēvaini pakaļspārni, kurus tās tur salocītus zem cietākajiem, saīsinātajiem priekšspārniem. Tiesa vairums sugu, kuras spēj lidot, to tāpat dara salīdzinoši reti - lielākoties to galvenais pārvietošanās veids ir rāpošana.
Spīļastes lielākoties ir kukaiņi ar izteiktu nakts aktivitāti - dienu pavada dažādās slēptuvēs, var būt samērā neuzkrītošas, kaut parastās spīļaste, kas visbiežāk sastopama cilvēku mītņu (īpaši lauku māju, privātmāju, vasarnīcu utml.) tuvumā, par dienas slēptuvēm var izmantot kādas cilvēku 'mantas' (piemēram, uz veļas auklas izkarinātas drēbes, ārā atstātus apavus utml.) un var kalpot kā negaidīts pārsteigums šīs lietas sākot dienā 'kustināt'.
Pēc barošanās, spīļastes var klasificēt g.k. kā visēdājus. T.i. tās var būt gan plēsīgas (medī citus kukaiņus, t.sk. 'dārzu kaitēkļus' utml.), gan pārtikt no augu valsts produktiem (kritušiem augļiem, pūstošām augu daļām, bet arī dzīvām augu lapām utml.).
Spīļastes ir sugu skaita ziņā neliela kukaiņu kārta. Pasaulē ap 2000 sugas, Eiropā varbūt ap 50?, bet Latvijā - konstatētas 5 sugas (visas apskatāmas šeit galerijā). Dabiskā vidē droši vien citas sugas nebūs sastopamas, kaut Eiropā atsevišķas sugas tiek novērotas telpās (siltumnīcās utml.), kur atceļojušas ar cilvēku palīdzību.
