Mazā spīļaste
Starp Latvijā sastopamajām sugām principā nesajaucama suga - tiešām ļoti sīka! Spīles vēdera galā mātītēm būs sevišķi druknas, īsas - gandrīz trīsstūrveida. Tēviņiem spīles slaidākas, iekšējā spīļu mala ar nelieliem zobiņiem gandrīz visā to garumā. Krāsojums kopumā raksturīgs - kukainis izskatās visai izteikti trīskrāsains: galva tumši brūna (no attāluma gandrīz melna), vēders kastaņbrūns (vēdera sāni tumšāki), bet ķermeņa vidusdaļa vienkārši brūna. Ķermenis šķietami matēts, klāts smalkiem matiņiem.
Labia minor ir droši vien bieži sastopama suga Latvijā, taču sīkā izmēra dēļ, nešaubīgi tiek pamanīta retāk kā patiesībā sastopama. Dabā it kā esot sastopama g.k. dzīvnieku (piemēram, zirgu) mēslos, kompostkaudzēs vai līdzīgās vietās, kur trūdošas augu masas utml. substrāts, no kā šī suga g.k. pārtiek. Tomēr arī šādās vietās būs ļoti neuzkrītoša un, ja arī izdodas pamanīt/atklāt, strauji cenšas paslēpties un pazust dziļāk substrātā. Visai labi lido uz gaismu (starp Latvijas sugām tiešām būs suga, kas visbiežāk izvēlas lidot) - lielākā daļa novērojumi Latvijā tieši ar šādiem, uz gaismu atlidojušiem īpatņiem un tā droši vien arī būs labākā sugas konstatēšanas metode. Kaut arī uz gaismošanas 'ekrāna', starp citiem kukaiņiem arī nav tā pati uzkrītošākā. Precīza fenoloģija Latvijā neskaidra - vairums novērojumu vasaras otrajā pusē.
Izmērs: 4-7 mm