Forficula auricularia
Parastā spīļaste
"Tipiska" spīļaste - nešaubīgi biežāk redzamā un cilvēkiem zināmā suga Latvijā. Lai arī izmērs variē, tā patiesībā arī ir viena no lielākajām, vien piekrastes spīļaste (Labidura riparia) būs lielāka. Krāsojums smērā raksturīgs - galva un vēders koši sarkanbrūni, bet segspārni un priekškrūšu vairogs brūngani. Raksturīga pazīme (pieaugušiem īpatņiem) būs trīsstūrveida 'plātnītes', kas 'lien ārā' no cietajiem priekšspārniem - tie ir salocītie pakaļspārni. Tās ir visai gaišas, dzeltenīgas - parasti kontrastē ar pārējo ķermeņa krāsojumu. Citām nosacīti līdzīgām sugām, piemēram, vidējai spīļastei Apterygida media vai meža spīļastei Chelidurella acanthopygia - šādas plātnītes nebūs, jo tās ir nelidojošas sugas ar reducētiem pakaļspārniem. Līdzīgi kā citām sugām tēviņiem spīles būs daudz garākas un masīvākas kā mātītēm. Tēviņu spīļu pamatnē raksturīgs paplatinājums, kura iekšējā malā divi zobveida izcilnīši (jau pieminētajām sugām, kas var šķist līdzīgas - tēviņu spīļu forma atšķirīga).
Forficula auricularia ir biežāk sastopamā spīļastu suga Latvijā - vietām pat ļoti bieži, retumis gandrīz vai 'masveidīgi'. Uzturas ļoti dažādos biotopos - kā dabiskākā vidē (pļavās un dažādos zālājos, arī pelēkajās kāpās, mežos utml.), tā arī apdzīvotās vietās un to tuvumā (pilsētās, dārzos, parkos utt.). Šī būs suga, kas visvairāk uzturas tiešā cilvēku tuvumā. Cilvēkiem par šo kukaini (un spīļastēm kopumā) ir dalītas jūtas, jo tās tiešām ar spīlēm var 'iekniebt' (kniebiena sāpīgums droši vien atkarīgs no tā cik 'labi trāpa', cilvēka jutīguma utml. Bērniem droši vien 'kniebiens' šķitīs sāpīgāks), lai arī līdz asinīm caurdurt ādu parasti tās nespēj. Nereti dzirdēts mīts, ka spīļastes varot naktī ielīst ausī un tad tās tur var izgrauzties cauri bungādiņai vai citādi nodarīt postu un, lai arī kopumā tas droši vien ir visai maz ticams scenārijs, teorētiski tas var būt iespējams, jo parastās spīļastes ir aktīvas g.k. diennakts tumšajā laikā, bet dienu pavada dažādās slēptuvēs, kas var būt arī visādas šauras, tumšas spraugas (= teorētiski auss kanāls atbilst šādām aprakstam). Tā ka, ja gadās aizmigt kaut kur zālienā, tad kas zin’... :) Tāpat par parastajām spīļastēm domas dalās par to 'derīgumu' vai 'kaitīgumu'. Tās ir visēdāji, kas pārtiek gan no dzīvnieku valsts barības (tās var būt plēsīgas un ēst citus kukaiņus - t.sk. kādus dārzu kaitēkļus), gan augu valsts barības (tad tās var grauzt kā augļus un sakņaugus, tā arī augu zaļās daļas - lapas, ziedus utml.), kad reizēm tās var atstāt bojājumus kādiem dārzos lolotiem augiem (vai to ražai). Tomēr kopumā jāsaka, ka spīļastes noteikti ir veselīgas 'dārza ekosistēmas' sastāvdaļa, kas vairāk tomēr darīs labu jeb var būt viens no stūrakmeņiem, kas uztur dārzā veselīgu 'balansu' un neļauj savairoties kādiem citiem kukaiņiem, piemēram, laputīm.
Izmērs: 14-21 mm
