Spraugložņas (dzimtas zinātniskais nosaukums var reizēm tikt lietots arī cits - Colydiidae) ir sugu skaita ziņā neliela, taču visai daudzveidīga vaboļu dzimta - Eiropas mērogā skatot, dzimtā pastāv pat ļoti liela ķermeņa formu daudzveidība. Pārsvarā gan šīs ir sīkas vaboles, kas reti pārsniedz 5mm garumu (parasti sīkākas). Daļu sugu raksturo izteikti rievaini segspārni ar piepaceltām 'ribām'. Dažādas rievas un/vai ribas var būt arī uz priekškrūšu vairoga. Starp Latvijā sastopamajām sugām, daļa no sugām vai vismaz atsevišķas ģintis būs visai viegli un ātri atpazīstamas - piemēram, Orthocerus raksturīgie taustekļi, kas izskatās pēc 'pudeļbirstēm', vai Colydium ļoti slaidā ķermeņa forma utml. Ģinšu ietvaros sugu noteikšana gan var būt relatīvi niansēta.
Spraugložņas vairumā gadījumu būs saistītas ar atmirušu koksni, kur dzīvo vai nu zem mizas vai citu vaboļu (piemēram, mizgraužu) ejās - tāpēc dažām no sugām ķermeņa forma ir īpaši slaida, lai varētu ielīst un viegli pārvietoties šajās citu kukaiņu, atstātajās ejās. Orthocerus sugas savukārt dzīvo uz augsnes smilšainās vietās - saistītas ar uz augsnes augošiem ķērpjiem.
Latvijā kopumā konstatētas šķiet 6 sugas (visas tad sanāk ir apskatāmas te galerijā), kaut teorētiski, spriežot pēc sugu izplatības kaimiņvalstīs, varbūt varētu būt sastopamas vēl kādas - piemēram, Colydium elongatum (par šo gan precīzi nezinu - iespējams jau ir sugu sarakstā), Orthocerus crassicornis (sugas statuss neskaidrs, it kā ir bijuši kādreiz publicēti atradumi A.Barševska grāmatā 'Austrumlatvijas Vaboles', bet vēlāk Latvijas vaboļu 'čeklistā' iekļauta nav), Lasconotus jelskii, varbūt vēl kāda Synchita suga (separanda? variegata?).
