Asmaļi ir sugu ziņā samērā neliela vaboļu dzimta, kas apvieno kādreiz divas atsevišķi izdalītas dzimtas - asmaļus (Peltidae) māņasmaļus (Trogossitidae), kas savstarpēji vizuāli ir samērā atšķirīgas vaboļu grupas. Reizēm arī mūsdienās abas dzimtas mēdz atdalīt atsevišķi. Vairumā gadījumā Latvijas dabā gan varēs novērot tieši asmaļus, jo starp tām ir biežākās dzimtas sugas. To raksturīgā iezīme ir visai saplacināts ķermenis ar paplatinātām, 'asām' spārnu un priekškrūšu vairoga malām. Šīs malas visai cieši pieguļ pie substrāta (ķermeņa apakšējā daļa parasti pilnībā taisna, kā 'nogriezta'), veidojot tādas kā cieši pieguļošu bruņu 'vairogu'. Briesmu brīžos vaboles arī pierauj kājas un taustekļus zem ķermeņa un principā ir tiešām ļoti labi aizsargātas. Māņasmaļi savukārt ir slaidas vai ļoti slaidas vaboles, kas kopumā vairāk atgādinās kādus melnuļus ar lielākiem žokļiem un 'vālīti' taustekļu galos.
Starp īstajiem asmaļiem visas sugas lielākoties ir saistītas ar atmirušu, satrupējušu koksni, kurā norit kāpuru attīstība, un kādām piepju/sēņu sugām - ar tām parasti barojas pieaugušās vaboles. Sugas daļēji aktīvas naktī, dienā biežāk slēpjas zem mizas vai citās koksnes spraugās.
Latvijā konstatētas 7 sugas (5 asmaļi un 2 māņasmaļi), no kurām šeit galerijā apskatāmas visas 5 asmasļu sugas. No māņasmaļiem Latvijas faunā ir atzīmētas Nemozoma elongatum (tādu esmu ķēris lamatās, taču dabā dzīvu nav gadījies pagaidām sastapt un nofotografēt) un Tenebroides mauritanicus, kas sinantropa suga, kas barojas ar graudu augu produktiem (noliktavās, pieliekamajos utml.). Teorētiski Latvijā varbūt varētu būt sastopama katras māņasmaļu ģints otra suga - Nemozoma caucasicum un Tenebroides fuscus (dabisku mežu suga, saistīta ar atmirušu lapkoku, g.k. ozolu koksni).
