Raupjais asmalis
Raksturīga, nesajaucama suga ar iegarenu, samērā stūraini/kantainu ķermeni, kam ir ļoti raupja, reljefaina virsma. Īpaši grumbuļains ir priekškrūšu vairogs, kā arī uz spārniem vairākas piepaceltas, raupjas 'ribas'. Gan spārnu, gan priekškrūšu vairoga malas raksturīgi zāģveidīgi izrobotas, kaut no virspuses to var arī būt grūtāk saskatīt. Vabolēm raksturīgs, ka tās ļoti bieži ir vairāk vai mazāk aplipušas ar sīkām koksnes skaidām/putekļiem, reizēm pat tik biezā kārtā, ka nevar saskatīt ķermeņa virsmu, kas ir tumši pelēkbrūna. Šādas aplipušas vaboles var izskatīties visai raibas vai pat gandrīz pilnībā dzeltenbrūnas.
Raupjais asmalis Latvijā ir reti vai pat ļoti reti sastopama suga, kam vien pēdējo ~10 gadu laikā ir parādījies neaudz lielāks novērojumu skaits, kas iespējams saistīts ar precīzākām zināšanām par sugas meklēšanu dabā. Suga ir saistīta ar dabiskiem, veciem priežu mežiem - Latvijā novērojumi g.k. Kurzemes ziemeļu daļā un priežu mežos uz A no Rīgas. Raupjais asmalis dzīvo sausās, bieži saules apspīdētās kritalās uz kurām (vai kuru iekšpusē) aug antrodijas (Antrodia - smalkas, slāņveida piepes). Lielākoties kā svarīgākās sugas tiek atzīmētas viļņainā antrodija (A.sinuosa) un dzeltenā antrodija (A.xantha). Apdzīvotās kritalas var būt liela vai pat ļoti liela diametra, bet man ir bijis atradums arī uz tievāka koka. Lielāka nozīme droši vien ir kritalas stāvoklim - parasti tās ir bijušas kritalas, kas rodas, kad nogāžas jau kāds pirms tam ilgāku laiku nokaltis stāvējis koks ar jau nokritušu mizu (tā dēvētās 'sudraba priedes'). Acīmredzami šādi koki nodrošina visideālākos apstākļus. Vaboles dzīvo diezgan slēpti - ticams, ka lielāko daļu laika slēpjas kritalas spraugās, to apakšpusē (īpaši ja tur ir piepju augļķermeņi) vai pat dziļāk kritalas iekšienē, jo minētās piepju sugas mēdz augt arī gandrīz kritalas vidusdaļā, starp satrupējušām koksnes šķēpelēm. Ir gadījies vaboles atrast tieši šādā vietā - starp koksnes šķēpelēm, blakus piepes augļķermenim. Laba metode droši vien var būt meklēšana tumsā ar lukturīti, jo vismaz vienu reizi man tieši šādi izdevies sugu konstatēt (arī citas asmaļu sugas ir visai aktīvākas tumsā). Jāņem vērā, ka raupjais asmalis ir ļoti lēnīga un mazkustīga vabole. Ja izdodas atrast to dienas laikā, piemēram, kritalas iekšienē, tad vaboles parasti būs sarāvušās, nekustīgas, kas visai apgrūtina to pamanīšanu, jo tās labi saplūst ar koksnes putekļiem u.c. kritalas fragmentiem. Pārziemo gan kāpuri, gan pieaugušas vaboles un, lai arī gadā attīstās viena paaudze, to attīstība ir visai izstiepta un pieaugušas vaboles var teorētiski atrast gandrīz jebkurā periodā. Latvijā atradumi g.k. pavasarī un vasaras otrajā pusē.
Izmērs: 8-11 mm