Lapseņu parazītvabole
Īpatnēja izskata vabole ar ļoti konusveida ķermeni - druknu priekšējo daļu, kas virzienā uz dibengalu izteikti sašaurinās. Segspārni galos parasti šķelti - nesaiet kopā un starp tiem redzami plēvaino segspārnu gali. Galva proporcionāli ļoti neliela ar gariem 'ķemmveidīgiem' taustekļiem - tēviņiem zarojums sevišķi garš un 'pušķains'. Segspārni var būt pilnībā melni līdz pilnībā oranži - ar dažādām pārejas formām, kaut parasti mātītēm tie būs melni, bet tēviņiem oranži. Kājas garas, taču to funkcionalitāte var būt pārsteidzoši 'švaka' - vaboles ir diezgan neveiklas un rāpojot g.k. izmanto priekšējos divus kāju pārus. Principā nesajaucma suga.
Metoecus paradoxus ir reti konstatēta suga Latvijā, kaut diezgan droši ir sastopama daudz biežāk - vienkārši var būt grūti mērķtiecīgi konstatējama un lielākoties novērojumiem ir gadījuma raksturs. Kāpuri, atbilstoši nosaukumam, dzīvo g.k. lapseņu ligzdās, kur sākotnēji dzīvo kāda lapenes kāpura iekšienē. Kad lapsenes kāpurs ir gandrīz izaudzis, tad parazītvaboles kāpurs to pamet un turpina to ēst no 'ārpuses'. Pieaugušās vaboles dzīvo salīdzinoši īsu brīdi (literatūrā min dažādus skaitļus - bet ~ līdz divām nedēļām, tēviņi īsāku brīdi). Tās parasti izkūņojas vasaras otrajā pusē-rudenī un lapseņu pūzni, protams, pamet. Ja pūznis bijis kaut kur kāda ēkā (nišā starp sienām, bēniņos, pažobelēs vai citur), tad teorētiski var paveikties, ka parazītvaboles nespēj atrast ceļu uz āru - tad var būt novērojamas, piemēram, telpās uz palodzēm vai citur. Retu reizi var atlidot uz gaismu. Citādi dabā var paveikties novērot/noķert lidojumā vai, piemēram, rāpojot pa kādiem stāvošiem koku sausokņiem utml. koksnes substrāta. Parazītvaboļu mātītes šādās vietās dēj olas, ar cerību, ka pavasarī tās apmeklēs lapsenes, lai ievāktu materiālu pūžņa veidošanai. Olas pārziemo un pavasarī izšķiļas mazi kāpuriņi, kuri gaida vai meklē kādu atlidojušu lapseni, pie kuras tad mēģina pieķerties, lai aizceļotu uz topošo lapsenes pūzni.
Izmērs: 8-12 mm