Nelielas līdz samērā lielas koši krāsotas vaboles - vairumam sugu ķermeņa virspuse spilgti sarkanā krāsā (izņēmums ir vienīgi reti sastopamā Agnathus decoratus, kas ir raiba - tā arī kādreiz tika izdalīta atsevišķā Agnathidae dzimtā). Latvijā biežāk sastopamajām sugām raksturīga izstiepta, viegli bumbierveidīga ķermeņa forma - galva proporcionāli neliela, spārni galos platāki. Tas šīs vaboles viegli atšķir no citām teorētiski līdzīgām sarkanām vabolēm. Spārnu virsma klāta daudziem, sīkiem, pieguļošiem matiņiem - no attāluma šķiet samtaina. Līdzīgi kā koši krāsotie sarkanspārņi, arī ugunsvaboles nav īsti 'ēdamas' (cilvēkiem nekaitīgas) attiecīgi vaboļu košais krāsojums brīdina potenciālus ēdājus (putnus u.c.), lai tos neēstu.
Eiropas un Latvijas kontekstā neliela dzimta - vien ar 4 sugām (varbūt vēl kāda suga parādās vien Turcijā un Kaukāza reģionā). 3 biežākās apskatāmas šeit galerijā. Iztrūkst vienīgi augstāk pieminētā Agnathus decoratus, kas starp ugunsvabolēm ir raiba jeb ar citādi ugunsvabolēm netipisku krāsojumu un ķermeņa formu - tā arī sīka suga (kādi 4 mm). Tā Latvijā konstatēta šķiet 1x - Siguldas apkārtnē sugu novērojis Aleksandrs Balodis 2020. gadā.
