Vienīgā dzimtas suga, kas ir principā raksturīga un nesajaucama - ķermenis ļoti šaurs un saplacināts, koši brūnā krāsā. Raksturīgākā pazīme - palielinātie, masīvie žokļi, kas to atšķir no jebkādām citām līdzīga izmēra un krāsojuma sugām.
Latvijā ļoti reti sastopama suga ar šķiet vienu zināmu atradni dabas liegumā 'Ances purvi un meži' (ja ir vēl kāda, tad to jebkurā gadījumā nav daudz). Arī citur Eiropā suga ir reta, daudz kur aizsargājama - skaitās dabisku mežu 'relikts'. Kāpuri dzīvo satrupējušā koksnē - kritalās, to serdes daļā. Latvijā suga konstatēta priedes kritalās, kaut citur areālā varot apdzīvot arī citus kokus (t.sk. lapkokus, piemēram, ozolus, dižskābaržus). Koku sugai domājmas ir mazāka nozīme, galvenā esot konkrētās kritalas trupes konsistence. Lai arī vienu kritalu suga apdzīvo ilgāku laiku, tomēr ideālā variantā sugai nepieciešama ~ nepārtraukta piemērotu kritalu klātbūtne. Ne visas tātad būs piemērotas - koksnei jābūt pareizā satrupēšanas/mitruma stadijā. Tas ir galvenais iemesls kāpēc suga saistīta g.k. ar dabiskiem mežu biotopiem, jo tur šāda atmirusi koksne parasti ir piejama gan skaitliski vairāk, gan ilgākā laika periodā (= ir šī nepārtrauktība). Tā, piemēram, saimnieciskos mežos nereti koki var būt pārāk jauni un/vai tur ir bijis pārtraukums kad piemērotas dzīvotnes ir bijušas pieejamas (mežsaimnieciskās darbības rezultātā via kā citādi - piemēram, reizēm mežos, kas ir tuvāk apdzīvotām vietām problēma var būt tas, ka kritalas un cita atmirusī koksne vienkārši mēdz tikt izvākta malkai vai citiem mērķiem).
Gan kāpuri, gan vaboles dzīvo kritalu ~ vidusdaļā un ārpus tām būs parasti reti redzamas. Arī mans atradums bija satrupējušā priedes kritalā (tiesa tikai viens gals bija 'mīkstāks', pārējā daļa diezgan cieta), kur vabole atradās starp koksnes šķēpelēm. Pārziemo gan kāpuri gan vaboles. Iespējams Kurzemes ziemeļu daļas vecākos priežu mežos suga varētu būt sastopama arī kādās citās vietās, kaut tā jebkurā gadījumā būs/ir noteikti ļoti lokāli sastopama suga.
Izmērs: 5-6 mm
