Platycis cosnardi

Tipisks sarkanspārnis ar tīklotiem spārniem un lielām bedrītēm uz priekškrūšu vairoga. Šīs bedrītes raksturīgas Platycis ģintij - gar priekšējo malu izteiktas trīs lielākas bedrītes, jo centrālā bedrīte ir taisnstūrveida, sasniedz priekšējo malu (citām sugām gar priekšējo malu vizuāli tikai 2 bedrītes, jo ir vai nu tikai 4 bedrītes kopā vai centrālā bedrīte ir rombveida, priekšējo malu sasniedz tikai bedrītes virsotne/stūris). Šai suga gan krāsojums samērā raksturīgs - priekškrūšu vairogs vidusdaļā melns ar sarkanīgām malām. Spārnu tonis nedaudz vairāk oranžs kā citām sugām (attēlos to gan ne vienmēr varēs labi saskatīt). Mazākā no sarkanspārņu sugām. Kopumā visai viegli atpazīstama. 

Platycis cosnardi ir reta vai pat ļoti reti sastopama suga ar atradnēm šķiet vienīgi Moricsalā un Slīteres Zilajos kalnos. Abās vietās gan suga tikusi konstatēta vairākkārt un Šlīteres apkārtnē pēdējos gados konstatēta 'regulāri' (vairāki M.Ieviņa ziņojumi Dabasdati.lv), ticams, ka tur sugai ir pastāvīga populācija. Novērotas gan parasti tiek atsevišķas vaboles. Tās līdzīgi kā citi sarkanspārņi būs atrodamas sēžos kaut kur veģetācijā vai rāpojot pa kritalām/celmiem - varot apmeklēt arī ziedus. Rietumeiropā minēts, ka suga attīstās satrupējušā dižskābaržu koksnē (stumbeņos, celmos utml.), kaut Latvijas atradnēs acīmredzot kā substrāts tiek izmantotas citu lapkoku (?) atmirusi koksne. Kāpuri plēsīgi. Precīza sugas fenoloģija nav varbūt skaidra, bet Latvijā vaboles novērotas g.k. maija otrajā pusē un jūnija sākumā. 

Izmērs: 7-8 mm