Spīdvaboles ir vaboļu dzimta, kuras pārstāvji ir daudziem tik labi zināmie jāņtārpiņi. Lielākai daļai šīs dzimtas vabolēm ir raksturīga ir bioluminiscence - īpašos orgānos ķīmiskas reakcijas (kur iesaistītas 'vielas' ar visai zīmīgiem nosaukumiem - luciferāze un luciferīns) rezultātā rodas gaisma. Vairumam sugu tā var būt visai koša - parasti zaļganā krāsā. Eiropā spīdvaboles ir vienīgās vaboles, kam raksturīga bioluminiscence, kaut tropu joslā ir arī sprakšķu sugas, kas spēj spīdēt. Visbiežāk spīd mātītes, kuras daudzām sugām ir ar reducētiem spārniem, lidot nespējīgas - attiecīgi bioluminiscences galvenā loma ir pretējā dzimuma pievilināšana (tēviņi parasti kā 'normālas' vaboles, lidojoši). Taču pasaulē ir arī daudz sugu kurām arī spārnotie tēviņi ir spējīgi spīdēt un tad gaismiņas var novērot arī lidojumā. Ir sugas kam tēviņi 'mirgo' noteiktā ritmā (dažādām sugām - dažāds ritms) un, šādi mirgojot, lido apkārt, gaidot kad kāda mātīte atbildēs ar savu gaismas signālu.
Latvijā konstatētas 2 sugas - (parastais) jāņtārpiņš (Lampyis noctiluca) un mazais jāņtārpiņš (Phosphaenus hemipterus). Citas sugas Latvijā droši vien arī nebūs sastopams, kaut Lamprohiza splendidula izplatības areāls sasniedz Polijas ZA daļu.
