Leiestes seminiger
Sīka, divkrāsaina vabolīte, ko varētu sākumā noturēt par kādu no Triplax ģints piepjvabolēm, taču tā būs izmērā mazāka un niansēs atšķirīga. Raksturīgākā pazīme ir tieva rieviņa, kas stiepjas paralēli segspārnu šuvei - segspārni citādi ir gludi, bez citām rievām, vien ar retu, izkliedētu punktējumu. Šāda segspārnu virsmas struktūra nebūs nevienai citai līdzīga krāsojuma sugai (bet var būt kādām citām piepjmīļu sugām). Priekškrūšu vairogs pamatnē arī ar divām dziļākām bedrītēm sānos, attiecīgi suga kopumā ir 'līdzīga' citām, taču visai atšķirīga.
Leiesthes seminiger (ģints nosaukumu mēdz rakstīt arī kā Leiesthes) skaitās reta suga Latvijā, kaut varbūt tiek konstatēta retāk kā patiesībā ir sastopama. Tiesa Rietumeiropā tā ir vietām ļoti reti sastopama suga un arī Latvijā vairums manu novērojumu ir bijuši 'labos' (=vecākos) un vērtīgos meža nogabalos (bet arī izcirtumos, ja tiek atstāti stumbeņi) attiecīgi 'ļoti bieža' tā varbūt arī Latvijā nav. Suga apdzīvo atmirušus lapkoku (manā pieredzē g.k. bērzu, bet arī apšu) stumbrus, stumbeņus un kritalas, kur tās var naktī ar lukturīti novērojam rāpojam atklāti virspusē vai dienas laikā paplucinot mitras un drupenas kritalas ar 'balto trupi' (retāk būs uzreiz zem mizas), kur vaboles var būt atrodamas starp mīkstām, satrupējušām koksnes daļām (bērza kritalu gadījumā koksne mēdz sadalītes raksturīgās šķēpelēs tā kā pa gadskārtām - vaboles un kāpuri var būt šādās vietās starp šķēpelēm). Man nav vienmēr bijis skaidrs kāda veida sēne/piepe ir bijis barības objekts konkrētajā vietā kritalas viducī, bet kaut kādi sēņu micēliji tur acīmredzot aizsniedzas. Pārziemo pieaugušas vaboles, vēlāk sezonā man novērojumi bijuši gandrīz visos siltajos gada mēnešos.
Izmērs: 2.6-3.3 mm
