Aplotarsus incanus

Vidēji neliels sprakšķis ar 'samtainu' priekškrūšu vairogu - tas izskatās gandrīz pilnībā matēts, vāji spīdīgs (atsevišķi punkti praktiski nav saskatāmi jeb ir saskatāmi tikai ļoti lielā palielinājumā), kas, manuprāt, viena no labākajām sugas atšķiršanas pazīmēm, jo citām līdzīga 'formāta' sugām parasti priekškrūšu vairogs ar saskatāmu punktējumu (un attiecīgi gludāku, spīdīgāku virsmu starp punktiem). Priekškrūšu vairogs arī ir proporcionāli visai garš (attiecībā pret segspārnu garum), tā aizmugurējie stūri visai stipri izvirzīti uz aizmuguri, kā arī sānu malas pirms šiem stūriem izteikti ieliektas. Sānu malas arī labi izteiktas (kā asa kantīte) un labi redzamas no virspuses vai sāniem (atšķirībā, piemēram, no vairuma Agriotes sugu, kam sānu maliņa no virspuses nav redzama). Segspārni samērā izteiktām rievām. Ir divas krāsu formas - segspārni vai nu tumši ar vieglu atspīdumu vai arī tie pilnībā gaiši brūni (bez metāliska atspīduma). Brūnā forma iespējams mazliet vieglāk atpazīstama (citur Eiropā var droši vien sajaukt ar Agriotes ustulatus, kas šķiet Latvijā nav sastopama?) - vai vismaz ir uzkrītošāka. Tumšās formas attāli var izskatīties līdzīgākas kādām citām tumšām sprakšķu sugām - jāieskatās rūpīgāk. Kaut kāda līdzība ar Liotrichus affinis, kas būs slaidāka suga, garākiem taustekļiem, spīdīgāku priekškrūšu vairogu u.c. pazīmēm.

Aplotarsus incanus ir kopumā visai reti sastopama suga Latvijā, kaut lokāli var būt samērā bieži vai pat gandrīz masveidīgi (vairāki desmiti īpatņi nelielā teritorijā) sastopama suga. Apdzīvo mēreni mitrus zāļainus biotopus - mitrākas pļavas, graudzālēm bagātas mežmalas un ceļmalas, grāvjmalas utml. vietas. Kāpuri dzīvo mitrākā augsnē, kur barojas ar augu saknēm, kaut droši vien arī esot daļēji plēsīgi. Attīstība ilgst vismaz 2 gadus. Vaboles izkūņojas jau vasaras beigās/rudens sākumā, taču paliek ziemot turpat augsnē. Pēc ziemošanas lido no maija sākuma līdz pat jūlijam, kaut Latvijā šķiet vairums novērojumu ir maijā. Vaboles parasti var novērot sēžot lakstaugu stāvā (var viegli iepļaut arī ar entomoloģisko tīkliņu) - parasti uz kādu graudzāļu lapām. Tām ir samērā raksturīga sēdēšanas maniere - gan galvu, gan vēderu bieži tur mazliet piepaceltus (izskatās mazliet uz pusēm 'ielauztas'), kā arī nereti sēž ar galvu uz leju. Vietās, kur vaboles ir lielākā skaitā, tās var būt pat visai uzkrītošas un viegli pamanāmas. Retu reizi mēdz baroties arī ziedos.

Izmērs: 7-8,5 mm

Aplotarsus incanus , Rumbula, 21.V.2009.
Aplotarsus incanus, Rumbula, 21.V.2009.
Aplotarsus incanus , Ogres apkārtne, 10.V.2010.
Aplotarsus incanus, Ogres apkārtne, 10.V.2010.
Aplotarsus incanus , Ogres apkārtne, 11.V.2010.
Aplotarsus incanus, Ogres apkārtne, 11.V.2010.
Aplotarsus incanus , Dendrārijs, 27.V.2012.
Aplotarsus incanus, Dendrārijs, 27.V.2012.
Aplotarsus incanus , Dendrārijs, 27.V.2012.
Aplotarsus incanus, Dendrārijs, 27.V.2012.
Aplotarsus incanus , Dendrārijs, 27.V.2012.
Aplotarsus incanus, Dendrārijs, 27.V.2012.
Aplotarsus incanus , Ogres apkārtne, 01.VII.2015.
Aplotarsus incanus, Ogres apkārtne, 01.VII.2015.
Aplotarsus incanus , Glāznieku apkārtne, 08.V.2020.
Aplotarsus incanus, Glāznieku apkārtne, 08.V.2020.
Aplotarsus incanus , Glāznieku apkārtne, 16.V.2021.
Aplotarsus incanus, Glāznieku apkārtne, 16.V.2021.
Aplotarsus incanus , Glāznieku apkārtne, 16.V.2021.
Aplotarsus incanus, Glāznieku apkārtne, 16.V.2021.
Aplotarsus incanus , Glāznieku apkārtne, 16.V.2021.
Aplotarsus incanus, Glāznieku apkārtne, 16.V.2021.
Aplotarsus incanus , Siguldas apkārtne, 18.V.2022.
Aplotarsus incanus, Siguldas apkārtne, 18.V.2022.