Viena no daudzām Ampedus sugām ar sarkaniem segspārniem. NB! - šo sugu noteikšana tikai pēc foto diemžēl bieži vien būs gandrīz neiespējama vai ļoti grūta! Ampedus cardinalis gan būs viena no trim izmērā lielākajām ģints sugām (parasti virs 12 mm - cardinalis, cinnabarinus un sanguineus), kas atšķiras ar sīkām, bet samērā labām pazīmēm. A.cardinalis raksturīgā pazīme būs salīdzinoši ļoti blīvi un vienmērīgi punktētais priekškrūšu vairogs (tas izskatās pat samērā matēts, vāji spīdīgs, kas ir atšķirīgi, piemēram, no sanguineus - kam punkti tuvāk priekškrūšu vairoga aizmugurei kļūst par kripatu mazāki un ir mazliet izkliedētāki = priekškrūšu vairogs izskatās spīdīgāks), kas ir klāts ar melniem matiņiem (cinnabarinus - priekškrūšu vairogs ar dzeltenīgiem/gaišiem matiņiem). Tāpat priekškrūšu vairogs ir salīdzinoši izstiepts garumā un tā vidusdaļā vismaz pamatnē ir izteikta vidusrieva - šīs pazīmes šo atšķirs no citādi visai līdzīgā un tuvu radniecīgā Ampedus praeustus (lai arī izmēri nedaudz pārklājas, vidēji tā ir mazāka suga, 9-13 mm garumā un parasti segspārnu gali būs ar melnu plankumu - tāds nekad nebūs cardinalis). Fotoattēlos, protams, daudzas pazīmes būs grūti ar pilnīgu pārliecību atpazīstamas (īpaši, ja nav zināms precīzs vaboles izmērs - šajā gadījumā var būt nozīme vai vabole ir 11 mm vai 13 mm gara), tāpēc drošai ievākšanai var būt nepieciešams ievākts eksemplārs (šeit attēlos redzamais īpatnis atrodas Latvijas Nacionālā dabas muzeja kolekcijā - eksemplāru pēc tam arī es esmu redzējis un noteikšanai principā piekrītu, pēc pazīmēm tā kā atbilst cardinalis).
Interesanti gan, ka pētot Ampedus sugu ģenētiku (Šveiciešu 2019. gada raksts), sanācis, ka abas sugas (praeustus/cardinalis) ir ļoti tuvu radniecīgas un varbūt pat ir šaubas vai tās ir tiešām divas sugas (lai gan nedaudz atšķiras abu sugu ekoloģija - cardinalis - g.k. saistīta ar dobumainiem ozoliem, bet praeustus dzīvo dažādu koku, t.sk. skujkoku, satrupējušā koksnē - tomēr praeustus pazīmēm atbilstoši īpatņi esot atrasti arī cieši blakus kopā ar cardinalis). Tad jau manīs kā (un vai) nākotnē šis jautājums attīstīsies. Pamatā tomēr cik saprotu dominē uzskats, ka abas sugas ir 'labas' jeb uzskatāmas stabili par 2 dažādām (nevis būtu apvienojamas vienā).
Ampedus cardinalis ir reti konstatēta suga Latvijā, kaut visai slēptā dzīvesveida dēļ iespējams tiek novērota retāk kā patiesībā sastopama? Kaut no otras puses, suga pamatā ir saistīta ar visai specifisku biotopu - veciem un dobumainiem ozoliem vai vecu ozolu satrupējušām kritalām, kas ideālā variantā ir vairāk vai mazāk saules izgaismoti (kā tipisku biotopu atzīmē, piemēram, parkveida pļavas ar veciem ozoliem). Tā kā šāds 'mikrobiotops' Latvijā nav tas pats biežākais biotops (apdzīvotie koki varot nereti būt, piemēram, dižkoki vai koki tuvu dižkoka izmēram). tad 'ļoti parasta' suga droši vien nevar būt pat tīri teorētiski. Literatūrā raksta, ka vabolēm ir visai slēpts dzīvesveids un lielākoties tās uzturas apdzīvoto koku dobumos, reti ārpus tiem. Iespējams viena no situācijām, kad sugu var būt vieglāk konstatēt ir vēja gāztu, dobumainu ozolu apsekošana, jo tad reizēm, piemēram, plašāk atsedzas kādas satrupējušas ozola serdes daļas, kur tieši vaboles dzīvo. Šādas kritalas (bet arī dzīvus kokus, protams) vaboles var apdzīvot daudzus gadus (varbūt pat gadu desmitus), jo liela diametra ozola kritalas dabā saglabājas ļoti ilgi. Kāpuri dzīvo satrupējušajā koksnes daļā ar tā saucamo 'sarkano trupi'. To attīstība ilgst vairākus gadus. Pieaugušas vaboles izkūņojas jau vasaras beigās/rudens sākumā, taču paliek ziemot turpat koksnē kūniņas ligzdā. Precīza fenoloģija samērā neskaidra, bet pēc ziemošanas droši vien ir aktīvas pavasara otrajā pusē un vasarā, kaut atklāti rāpojošas vaboles tātad tiek novērotas reti (biežāk atrod vēl ziemojošās vaboles - agrā pavasarī vai rudenī/ziemā).
Izmērs: 12-15 mm
