Vidēji neliela, ļoti slaida vabole, kam raksturīga ķermeņa forma - slaidie segspārni virzienā uz galu kļūst nedaudz platāki. Kājas proporcionāli šķiet ļoti īsas. Tāpat raksturīgi ir gari, izteikti zāģveida taustekļi (bez ūsu vālītes galā, kā ir citām skudrulīšu dzimtas vabolēm). Segspārni ar gareniskām punktu joslām, Vaboles ir vai nu pilnībā melnas (tēviņi), vai ar koši sarkanu priekškrūšu vairogu (mātītes). Mātītes, ko parasti izdodas novērot biežāk, principā nesajaucamas, tēviņus teorētiski varbūt var no attāluma var noturēt par kādu citu vaboli, tomēr, ja izdodas labi apskatīt, tad suga parasti visai viegli atpazīstama.
Tillus elongatus ir samērā reti sastopama suga Latvijā, kas apdzīvo g.k. dažādus jauktu koku un lapkoku mežus, mežmalas, arī izcirtumus. Retu reizi arī apdzīvotās vietās, kur aug vecāki, kalstoši lapkoki (piemēram, papeles ar rētām uz stumbra utml.). Kāpuri barojas ar ķirmju, visbiežāk Ptilinus fuscus/pectinocornis kāpuriem, kaut literatūrā piemin arī citas sugas. Attiecīgi vaboles visbiežāk būs novērojamas uz ķirmju apdzīvotiem, nokaltušiem vai kalstošiem lapkoku stumbriem, kas var būt jau arī bez mizas. Man visbiežāk izdevies atrast uz apsēm vai papelēm, bet var tātad būt arī uz citiem kokiem. Karstā laikā šķiet patīk saules apspīdēti stumbri. Vaboles gan ir aktīvas arī naktī - iespējams meklēšana tumsā ar lukturīti arī var būt laba un produktīva sugas meklēšanas metode. Pārziemo kāpura stadijā. Pieaugušas vaboles lido no ~ maija beigām līdz jūlijam/augustam. Lielākoties novērotas jūnijā.
Izmērs: 6-10 mm
