Necrobia rufipes, RĪga, 20.VI.2024.
Necrobia rufipes, RĪga, 20.VI.2024.
Necrobia rufipes, RĪga, 20.VI.2024.
Necrobia rufipes, RĪga, 20.VI.2024.
Necrobia rufipes, RĪga, 20.VI.2024.
Samērā neliels jēlādenis jeb līķskudrulītis ar metāliski zilganu ķermeņa virspusi, kas kontrastē ar koši sarkanīgajām kājām. Starp Latvijā sastopamajām dzimtas sugām šāda kombinācija ir principā nesajaucama, jo citām (piemēram, Necrobia violacea vai Korynetes sugām) kājas būs tumšas vai, ja kājas būs sarkanas, tad ķermeņa virspuse daļēji oranži sarkana (kā N.ruficollis).
Necrobia rufipes ir visai reti konstatēta suga Latvijā, kas mūsu platuma grādos sastopama lielākoties iekštelpās. Siltajā gada periodā gan var mierīgi izdzīvot arī āra apstākļos un maigākās ziemās iespējams pat pārziemot? Parasti tomēr kāpuri un vaboles sastopami noliktavās, cilvēku mitekļos, muzejos utml. vietās, kur parasti barojas gan ar citu kukaiņu, piemēram, ādgraužu kāpuriem, bet, ja to trūkst, tad ar dažādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem (žāvētām/kaltētām gaļām - t.sk. neapstrādātām vai slikti apstrādātām ādām, medību trofejām, arī sieriem utml.), kā arī olbaltumvielām bagātiem augu izcelsmes produktioem - riekstiem, graudiem utml. Pasaulē tiek uzskatīts par noliktavu kaitēkli, jo spēj samērā īsā laikā savairoties lielā skaitā. Ārpus telpām visbiežāk var būt novērojamas uz pastāvējušiem/izkaltušiem dzīvnieku līķiem un to paliekām, kauliem utml. vietās. Iekštelpās attīstība norit bez īpaša cikliskuma, nepārtraukti - attiecīgi vaboles var būt novērojamas jebkuros mēnešos.
Izmērs: 4-5,5 mm