Latvijā ļoti reti, lokāli sastopama suga, ko pirmo reizi Kaļķupes ielejā atrada Mareks Ieviņš, vien 2015. gadā, kas bija kā sava vieda sensācija. Teorētiski suga gan bija sagaidāma (sastopama arī Zviedrijā, Somijā, Polijā - taču visur reti). Kopš tā laika, suga ir atrasta vēl pāris vietās gar Zilo Kalnu nogāzi, kā arī Piltenes purva apkārtnē (Dundagas n.). Visās vietās labos un vērtīgos lapkoku mežu biotopos vai to tuvumā. Kopš pirmā Mareka atraduma, biju novērojuma vietas apmeklējis vismaz 3x - visas tukšā, līdz beidzot 2020. gadā izdevās sugu sastapt (pie tam visai lielā skaitā - vismaz 10 īp.). Iespējams, ka sugai ir relatīvi īss lidošanas laiks, jo visi zināmie atradumi Latvijā ir no jūnija līdz jūlija vidum. Kāpuri attīstās dažādu lapkoku atmirušā koksnē. Pieaugušas vaboles uz čemurziežiem.
