Lamia textor
Vītolu koksngrauzis
Liels, ļoti drukns, melns koksngrauzis ar masīvu galvu un resniem, vidēja garuma taustekļiem. Priekškrūšu vairoga sānos smaili izvirzījumi. Citu līdzīgu sugu principā nav.
Latvijā visai bieži sastopama vai katrā ziņā bieži ievērota suga, jo lielākie īpatņi, var būt visai iespaidīgi - piesaista cilvēku uzmanību. Kāpuri attīstās g.k. dzīvu (bet iespējams arī kalstošu) kārklu un vītolu (retāk citu lapkoku, piemēram, apšu) sakņu vai stumbra pamatnes/celma daļā. Raksta, ka novājinātiem kokiem tie var sekmēt tā bojā eju, kaut tas nav obligāts iznākums (kāpuru apdzīvotie koki var arī turpināt dzīvot). Īpaši patīkot apdzīvot kokus, kas ir upju ielejās vai to palienēs - t.sk. vietās, kas pavasaros applūst vai ir citādi ļoti mitras. Pieaugušām vabolēm ļoti izstiepts lidošanas laiks - pirmās vaboles ir novērotas jau aprīlī, bet pēdējās - vēl oktobrī. Lielākā daļa novērojumu gan ir jūnijā. Ja pareizi saprotu literatūras avotus, tad vaboles ir nelidojošas - uzturas uz zemes vai uz apdzīvoto koku zariem (papildus barojas ar mizu vai lapām). Visbiežāk vaboles novēro brīžos kad tās rāpo pāri vai sēž uz dažādiem ceļiem - gan grantētiem meža ceļiem, bet arī uz asfaltētiem ceļiem vai to malās. Tādās atklātās vietās šādas lielas vaboles ir labi pamanāmas (īpaši, ja pārvietojas ar kājām vai velosipēdu). Tiesa diemžēl neizbēgami gadās, ka šādās vietās diezgan daudz īpatņi tiek sabraukti.
Izmērs: 15-32 mm
