Latvijā ļoti reti sastopama suga - novērota vienīgi Slīteres Nacionālajā parkā, g.k. Šlīteres bākas apkārtnē, taču arī tur novērota reti un neregulāri (pat speciāli meklējot). Patiesībā Kurzemes Ziemeļu daļā varētu pat sagaidīt, ka tā varētu būt sastopama arī citur - Zviedrijā nav pārāk reta (pēc artfakta.se), kā arī Igaunijā tā sastopama Sāmsalas dienvidu daļā un pat Roņu salā (pēc elurikkus.ee). Kāpuri attīstās visdažādākajā lapkoku un dažādu krūmu atmirušā koksnē un zaros (tā ir izteikts polifāgs). Pieaugušas vaboles Slīterē iepriekš novērotas g.k. jūnija sākumā (lielākoties atsevišķu vaboļu novērojumi), taču 2024. gadā visai liels skaits vaboļu novērots jau maija vidū, kas tad var liecināt, ka galvenais lidošanas laiks iespējams ir tieši maijā (atkarībā no sezonas, bet ~ maija vidus/otrā puse) un jūnija sākumā jau vaboļu skaits ir krietni mazāks. Vaboles apmeklē ziedus, piemēram, čemurziežus, taču Eiropā bieži arī dažādu krūmu, piemēram, vilkābeļu, irbeņu, grimoņu utml. ziedus - mežmalās, meža laucītēs utml. vietās. Varot arī novērot uz apdzīvoto koku stumbriem, lapām (t.sk. var sēdēt lapu apakšpusē) vai nokratīt no nokaltušiem zariem.
