Krāšņvaboles ir visai daudzveidīgu formu un izmēru vaboles, kuras nereti izceļas ar metālisku segspārnu krāsojumu - no kā arī cēlies to nosaukums (atvasināts no īpašības vārda 'krāšņs', nevis 'krāsns'). Dzimtas ietvaros, skaistākās sugas nešaubīgi ir sastopamas tropu reģionos, kur sugas var laistīties vai visās varavīksnes krāsās, taču arī starp Latvijas sugām var būt visai košas sugas. Mazākās Latvijā sastopamās sugas būs zem 3mm garumā, bet lielākā - virs 3cm.
Krāšņvaboles pārsvarā ir saproksilofāgi vai ksilofāgi kukaiņi, kas attīstās atmirušā vai kalstoša koksnē vai dzīvu koku atmirušās daļās (daudzām sugām kāpuri dzīvos zem mizas, kaut izmērā lielāko sugu kāpuri parasti dzīvo dziļāk koksnē), retāk apdzīvo pilnīgi dzīvus kokus. Dažas sugas dzīvo uz lakstaugiem - Latvijā, g.k. tās ir Trachys ģints sugas (citur mūsu reģionā arī Aphanisticus, Habroloma u.c. - piemēram, arī dažas no Agrilus sugām var dzīvot uz lakstaugiem vai sīkkrūmiem nevis kokiem). Pieaugušās vaboles parasti būs visai cieši saistītas ar savu ekoloģisko dzīvotni - visbiežāk tās varēs novērot uz apdzīvotajiem kokiem (stumbriem, lapām) vai lakstaugiem, kaut, protams, nejauši var apsēsties arī netipiskākās vietās. Anthaxia sugas labprāt barojas ziedos. Krāšņvaboles kopumā ir ļoti siltummīlošas - aktīvas parasti ir karstās un saulainās dienās. Tad tās var būt samērā viegli ieraugāmas (salīdzinoši ar vēsākām un mākoņainākām dienām), taču, saulē uzsilušas, parasti ir visai tramīgas un sajūtot traucējumu strauji ceļas spārnos vai citādi cenšas 'aizmukt'. Tas daudzos gadījumos sarežģī vaboļu vērošanu un fotografēšanu.
Sugu noteikšana ir no vienkāršas līdz pat ļoti sarežģītai. Grūtākā ģints ir Agrilus šaurspārnkrāšņvaboles, kuras tikai pēc foto var arī nebūt ar pārliecību atpazīstamas - reizēm var palīdzēt, ja ir zināms uz kāda koka vabole ir redzēta, jo vairums sugu ir ar vairāk vai mazāk šauru specializāciju. Izmērā lielākās sugas parasti būs viegli atpazīstamas.
Latvijas krāšņvaboļu fauna ir vērtējama kā visai labi izpētīta - sarakstā šķiet ir 50 vai 51 suga, kaut, ja tā ļoti kritiski skatītos, tad, manuprāt, dažas sugas iespējams būtu pat svītrojamas no saraksta (īpaši vairākas Anthaxia sugas - helvetica, manca, nitidula, salicis? Varbūt vēl kāda - Trachys pumila ar šķiet 'aizdomīga' suga), jo minēto sugu areāli kaut kā ne sevišķi tuvu pietuvojas Latvijai (attiecīgi, būtu jāizvērtē pirmreizējie avoti uz kā pamata sugas tikušas atzīmētas Latvijas faunai). Neskatoties uz to, dažas potenciāli jaunas sugas vēl pat varētu Latvijā būt atrodama - piemēram, Habroloma nanum, Trachys compressus, varbūt vēl kāda. Man ir izdevies nofotografēt šķiet 31 sugu (+ laikam 2 Agrilus 'karājas gaisā' jeb neesmu pagaidām līdz galam pārliecināts par noteikšanu. Varbūt šī galerija būs motivācija saņemties un ‘atkost’ noteikšanu). Droši vien līdz 36-37 sugām teorētiski varētu būt reāli tikt, vairāk jau būs grūti.
