Kapucķirmji ir sīkas līdz vidēji nelielas vaboles, kas ir tuvu radniecīgas ķirmjiem. Daļu sugu vizuāli bieži vien raksturo reljefaina vai grumbuļaina priekškrūšu vairoga virsma. Šāda pazīme reizēm (vismaz daļēji) ir arī, piemēram, mizgraužiem (Scolytidae), taču kapucķirmji no tiem parasti atšķiries ar taustekļu formu, kam galā ir izstiepta, relatīvi šaura ūsu vālīte (mizgraužiem ūsu vālīte parasti kompakta, izteikti resnāka par pārējiem taustekļu posmiem) u.c. pazīmes.
Kapucķirmji ir vaboles, kas lielākoties ir saistītas ar koksni - kāpuri līdzīgi kā ķirmji grauž sausu, cietu koksni vai arī dzīvo zem koku mizas utml.
Latvijas sugu sarakstā tikai 3 sugas - Stephanopachys linearis (apskatāma te), Rhizopertha dominica (kosmopolītiska, sinantropa suga, dzīvo noliktavās utml., kur barojas ar graudu izcelsmes produktiem utml.) un Bostrichus capucinus, kas ir samērā prāva (ap vai virs 1cm), koši sarkana vabole un dzīvo g.k. uz saulainas, atmirušas ozolu koksnes (sastopama Zviedrijā, kaut reti - Latvijā 21.gs. nav atradumu). Teorētiski Skandināvijā dzīvo arī Stephanopachys substriatus, kas teorētiski varētu būt atrodama, jo, lai arī tā ir retāka suga, izplatība mazliet līdzīga S.linearis (tā suga arī saistīta ar degumiem, bet dzīvo g.k. uz degušu egļu stumbriem).