Macroglossum stellatarum, Lubāna mitrāja informācijas centrs, 24.VII.2021.
Neliels, pelēkbrūns sfings - tikai pētereņu un sausseržu sfingi būs mazāki. Uz priekšspārniem tumšas šķērslīnijas - pakaļspārni koši dzeltenoranži, kas uzkrītoši labi redzams lidojumā (sēžot paslēpti zem priekšspārniem). Gar vēdera sāniem baltu pušķīšu rindas, kuras gan ilgāk lidojušiem tauriņiem var būt nodilušas. Kopumā nesajaucama suga.
Rudens sfings Latvijā ir reti sastopama suga, kaut skaits var būt visai mainīgs, jo suga pie mums sastopama tikai kā migrants no dienvidiem - attiecīgi var būt labāki gadi/sliktāki gadi. Pārziemot Latvijā nespēj, taču kas interesanti - šī suga atšķirībā no visiem citiem sfingiem pārziemo kā pieauguši tauriņi nevis kūniņa. Tauriņi var būt novērojami visā siltajā periodā sākot no maija, kaut visbiežāk vasaras beigās un rudens sākumā (jūlijs - septembris). Ir pat daži novērojumu oktobrī. Suga līdzīgi kā daži citi sfingi barojas pie ziediem 'kolibri' manierē - strauji plivinot spārnus lidinās uz vietas un ar garo snuķi sūc ziedu nektāru. Nereti gadās, ka cilvēki tiešām, redzot šādu skatu, ziņo par Latvijā redzētiem kolibri (tas nav iespējams, visi 'kolibri' vienmēr ir sfingi - ja ne šī suga, tad varbūt kāda cita). Lai arī rudens sfingi var būt aktīvi arī naktī (mēdz atlidot uz gaismu), tomēr biežāk tie ir aktīvi tieši dienas laikā vai vakarpusē (retāk arī no rīta), kad tie pie ziediem var būt ļoti uzkrītoši. Tiesa parasti lidojumā ļoti aktīvi - ilgstoši vienā vietā neuzkavējas, lido no zieda uz ziedu. Nereti sastopami arī apdzīvotās vietās, kur barojas ar dažādu ziedu nektāru puķu dobēs, taču var būt novērojami arī dabiskākos biotopos. Teorētiski var gadīties, ka Latvijā var tikt izdētas olas un var noritēt kāpuru attīstība (tie barojas ar dažādām madarām, g.k. sausās pļavās utml. atklātos biotopos), taču nezinu vai šādi gadījumi ir tiešām reģistrēti.