Liela izmēra (īpaši mātītes - spārnu plētums var būt līdz 7cm, tēviņi mazāki), ļoti raksturīga, nesajaucama suga ar 'pāva acīm' uz spārniem. Virspuses un apakšpuses zīmējums līdzīgs, kaut dabā parasti sēž plakaniski novietotiem spārniem (nevis sakļautiem virs muguras) un apakšpusi var redzēt vien, ja tauriņš sēž kaut kur skrajākā augājā. Mātītes krāsotas g.k. pelēkbaltos toņos, bet tēviņi sarkanbrūni ar oranžākiem pakaļspārniem.
Latvijā samērā bieži satopama suga - biežāk kā rudais pāvacis. Tauriņi apdzīvo ļoti daudzveidīgus biotopus taču g.k. sastopami atklātākā ainavā - t.sk. arī purvos, krūmājos, mežmalās utml. vietās. Tēviņi lido pa dienu - arī visai atklātās vietās, un tā kā tie izskatās visai oranži, tad tos var sajaukt ar kādu no pavasarī lidojošiem raibeņiem. Lido arī uz gaismu, kaut šķietami samērā nelielā skaitā. Kāpuri ir izteikti polifāgi, kas ēd plašu spektru dažādus lapkokus un krūmus (kārklus, alkšņus, bērzus, apses, krūkļus utt.), gan arī lakstaugus un sīkkrūmus (vīgriezes, viršus, avenes utml.). Pārziemo kūniņa stadijā. Pieauguši tauriņi lido visai agri - no aprīļa beigām līdz maija beigām (reti atsevišķi īpatņi jūnija sākumā). Tie nebarojas. Kāpuri attiecīgi novērojami no jūnija sākuma. Pieauguši kāpuri ir ļoti raksturīgi - liela izmēra, koši zaļi ar dzeltenām pumpiņām.