Rudais pāvacis (Aglia tau)
Liela izmēra (īpaši mātītes - spārnu plētums var būt līdz 7-8cm, tēviņi mazāki), ļoti raksturīga, nesajaucama dzeltenbrūna suga ar lielām acīm spārnu virspusē - to vidusdaļā zilganas zvīņas un balts, neregulāras formas plankums. Tauriņi miera stāvoklī parasti sēž sakļautiem spārniem un actiņas tad parasti nav redzamas (tās ir tikai priekšspārna apakšpusē, ko bieži vien nosedz pakaļspārni). Taču arī pakaļspārna raksts sugai raksturīgs.
Rudais pāvacis ir Latvijā samērā bieži sastopama suga, kaut izplatība diezgan nevienmērīga. Vietām var būt bieži, bet citur reti vai nemaz. Apdzīvo g.k. mežu biotopus - īpaši dažādus lapkoku mežus, bet arī jauktu koku mežus. Kāpuri ir polifāgi, barojas ar dažādu lapkoku lapām - ozolu, bērzu, liepu, alkšņu, lazdu u.c. Pārziemo kūniņas stadijā. Pieauguši tauriņi lido samērā agri sezonā - g.k. maijā, bet pirmie var parādīties arī aprīļa beigās, bet pēdējie vēl jūnija sākumā. Tie nebarojas. Tēviņus var novērot lidojam dienas laikā, kad tie straujā tempā lido kaut kur mežmalās, arī skrajākos mežos starp kokiem utml. Labi lido uz gaismu, kaut mātītes parasti retāk kā tēviņi. Kāpuri parasti atrodami sākot no jūnija - pirmajās dažās stadijās tie ar raksturīgiem gariem izaugumiem uz ķermeņa, (pieaugušiem kāpuriem tādu nav).
