Spilosoma urticae, Engures ezera ornitobāze, 22.VI.2013.
Spilosoma urticae, Laidu apkārtne, 01.VII.2022.
Spilosoma urticae, Pape, 14.VI.2023.
Spilosoma urticae, Randu pļavas, 21.VI.2023.
Koši balts lācītis ar melniem punktiem uz spārniem un koši dzeltenu vēdera virspusi (vēders gan parasti paslēpts zem spārniem). Tipiski gan melno punktu daudzums ir ļoti reducēts vai tie pat nav vispār, tomēr parasti vismaz pie priekšspārna priekšējās malas vidusdaļā ir vismaz viens melns plankums, taču tie var būt arī citur uz spārna. Līdzīgākā suga no lācīšiem būs mētru raibvēderlācītis (Spilosoma lubricipeda), kam retumis var būt eksemplāri ar ļoti reducētu melno punktu rakstu. Balto raibvēderācīti parasti varēs atšķirt pēc slaidākajiem spārniem, ko tauriņi tur ciešāk piekļautus pie ķermeņa (līdz ar to dabā tauriņš izskatās proporcionāli slaids un šaurs). Tēviņiem taustekļu 'ķemmīte' šaurāka - apakšējie 'zobiņi' izteikti īsāki kā lubricipeda. Dabā bieži vien atšķirība starp abām sugām ir saskatāma labāk kā attēlos. Pilnībā balti eksemplāri var būt attāli līdzīgi arī citām naktstauriņu sugām, piemēram, niedru mūķenei (Laelia coenosa), taču tai būs brūnas kājas un spārni parasti viegli pelēcīgi ietonēti.
Baltais raibvēderlācītis ir visai bieži sastopama suga, kaut noteikti retākā no trim raibvēderlācīšu sugām. Apdzīvo g.k. mitrākus biotopus kā pārējās sugas - ūdenstilpju krastus, zāļu un cita veida purvus, mitras un slapjas pļavas utml. vietas. Tauriņi labi lido uz gaismu kaut parasti mazā skaitā, ja vien gaisma nav uzstādīta tieši kādā piemērotā sugas biotopā. Pārziemo kāpura stadijā. Kāpuri ir polifāgi, barojas g.k. ar mitrās vietās augošiem augiem - mētrām (Mentha), zeltenēm (Lysimachia), puplakšiem (Menyanthes), skābenēm (Rumex) u.c. Tauriņi lido vienā paaudzē - no jūnija sākuma līdz jūlija beigām.