Koši dzeltens, samērā smalks (galva un krūšu daļa proporcionāli neliela) lācītis ar diezgan raksturīgu spārnu formu un krāsojumu. Uz spārniem daudzu, šķietami haotiski izmētātu melnu punktiņu raksts - punktiņi parasti nelieli. Uz krūtīm vidusdaļā liels melns plankums, galva melna. Vēders arī melns. Starp Latvijā sastopamajām sugām līdzīgu sugu principā nav, kaut Zviedrijā Ēlandē (ari Gotlandē, bet tur daudz retāka) ir sastopams Kūlveina ķērpjlācītis (Setina roscida - pasuga kuhlweini), kas būs ar nedaudz strupākiem spārniem, lielākiem melnajiem punktiem un tumšākiem pakaļspārniem, kam ārmalās arī vairāki plankumi (irrorella pakaļspārni g.k. dzelteni bez vai ar neizteiktiem melniem plankumiem) u.c. pazīmes. Šaubu gadījumos gan jābūt ievāktam eksemplāram, lai droši pateiktu. Tiesa domājams, ka Latvijā gan tā suga varētu arī nebūt mūsdienās sastopama, kaut, protams, visādi var gadīties.
Melnvēdera ķērpjlācītis ir samērā bieži sastopama suga, kaut izplatība nevienmērīga - vietām biežāk, citur nebūs nemaz. Suga apdzīvo g.k. dažādus sausus zālāju biotopus, mežmalas, pelēkās kāpas utml. vietas. Tauriņus var visai regulāri pamanīt dienas laikā - sēžot veģetācijā vai iztraucējot no augāja, kaut tēviņi ir daļēji aktīvi arī dienā. Labi lido arī uz gaismu, kaut parasti nelielā skaitā. Pārziemo kāpura stadijā. Kāpuri barojas g.k. ar uz augsnes un akmeņiem augošiem ķērpjiem. Tauriņi lido vienā paaudzē - no jūnija sākumam līdz augusta vidum.
