Pelosia obtusa

Viens no 'saulespuķes sēkliņas' formas ķērpjlācīšiem - ar pelēkbrūniem spārniem (bez dzeltenām maliņām) un vairāku melnu plankumiņu rakstu priekšspārna vidusdaļā. Plankumiņi parasti vāji kontrastē ar spārnu pamattoni, reizēm var būt pat knapi saskatāmi. Spārnu forma raksturīga - tie ir visai plati, taču spārnu gali nosmailoti. Tas to atšķir no otras Pelosia ģints sugas - pelēkā ķērpjlācīša (P.muscerda), kam spārni ir šauri un slaidi. Principā tauriņš nesajaucams, kaut eksemplāri ar knapi redzamiem melnajiem plankumiem var būt mazāk uzkrītoši un ne tik ļoti raksturīgi.

Lācītis bez latviskā nosaukuma, kaut to varētu teorētiski dēvēt par niedru ķērpjlācīti? Latvijā samērā reti sastopama suga, kas kādreiz bija krietni vien retāk vai pat ļoti reti sastopama suga, taču mūsdienās, un jo īpaši pēdējo dažu gadu laikā, novērojumu skaits ir krietni pieaudzis un par retu sugu to vairs neuzskata. Suga esot saistīta g.k. ar mitriem un pārmitriem biotopiem - g.k. niedrājiem un tml. biotopiem dažādu ūdenstilpju krastos, kaut tauriņu uz gaismu labās naktīs var atlidot arī vietās, kur šķietami šādi biotopi tuvumā nav. Pārziemo kāpura stadijā. Lai arī neesot daudz zināms par kāpuru dzīvesveidu, tiekot lēsts, ka tauriņi barojas ar atmirušām, trūdošām niedru lapām, aļģēm utml. substrātu. Tauriņi lido vienā paaudzē - no jūnija beigām līdz  ~ augusta vidum.