Atbilstoši nosaukumam - lielākais no ķērpjlācīšiem. Raksturīgs dzimumu dimorfisms, bet abu dzimumu krāsojumi ir raksturīgi, principā nesajaucami. Īpaši raksturīgas ir mātītes, kam spārni vienmērīgi dzelteni, bet uz katra priekšspārna divi lieli, melni plankumi (tā kā spārnus tur sakrustotus virs muguras, tad vienlaicīgi var parasti redzēt tikai 3 plankumus, kas izkārtojas trīsstūrī). Plankumu izmērs nedaudz variē, bet parasti tie ir labi saskatāmi. Tēviņi bez plankumiem, taču tiem ir ļoti raksturīgs trīskrāsains ķermenis - dzeltena krūšu/galvas daļa, pelēki spārni (paši gali parasti tumšāki kā pamatdaļa) un melnas joslas gar spārnu sāniem to sākumdaļā.
Lielais ķērpjlācītis ir bieži sastopama suga Latvijā, kas apdzīvo visai dažādus biotopus, kaut lielākoties mežainās vietās. Dienā tauriņi redzami visai reti, bet labi lido naktī uz gaismu, reizēm arī samērā lielā skaitā. Pārziemo kāpura stadijā. Kāpuri barojas ar uz koku zariem augošiem ķērpjiem, aļģēm un sūnām. Tauriņi lido g.k. vienā paaudzē - no jūnija beigām līdz septembrim (ļoti reti pat oktobrī), kaut iespējams paši vēlākie novērojumi ir mazskaitlīgas otras paaudzes īpatņi?