Viena no 'saulespuķu sēkliņas' formas ķērpjlācīšu sugām, kas spārnus tur plakaniski virs vēdera. Raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņi visai viegli atpazīstami ar vienmērīgi ļoti blāviem, pelēcīgiem priekšspārniem, vien paši spārnu gali tumšāki, kas kontrastē ar dzeltenīgu krūšu un galvas daļu. Mazliet atgādina miniatūru lielā ķērpjlācīša (Lithosia quadra), kaut tai sugai arī melnas joslas gar spārnu sāniem (un tā arī daudz lielāka suga). Mātītes līdzīgākas citām Eilema ģints sugām, īpašu ošu (E.griseola) un ozolu ķērpjlācītim (E.lurideola). Vizuāli ir kaut kas pa vidu starp šīm sugām, jo spārni būs samērā plati (platāki kā lurideola, bet šaurāki kā griseola) ar samērā platu dzeltenu spārnu maliņu (tā būs daudz platāka kā griseola), kas virzienā uz spārna galu gan pakāpeniski kļūst šaurāka. Galva dzeltena un arī krūšu daļa parasti ir raksturīgi ļoti dzeltenīga - īpaši priekšējā mala, kas spārnu virzienā pakāpeniski/difūzi pāriet pelēcīgā tonī (tas parasti to atšķir no lurideola, kam krūšu daļa centrā svinpelēka ar dzeltenām joslām sānos un priekšējā malā). Pakaļspārni depressa būs tumši (lurideola - dzelteni).
Skujkoku ķērpjlācītis ir bieži sastopama suga, atsevišķās vietās var būt arī biežākā no Eilema ģints ķērpjlācīšu sugām. Apdzīvo dažādus g.k. mežu biotopos - īpaši jauktu koku un skujkoku mežus, bet var būt novērojami arī atklātākā ainavā - purvos, mežmalās, arī apdzīvotās vietās vai to nomalēs. Tauriņi labi lido uz gaismu, reizēm lielākā skaitā. Pārziemo kāpura stadijā. Kāpuri barojas g.k. ar ķērpjiem, aļģēm un sūnām, kas aug uz koku zariem, retāk varot grauzt arī zaļas augu lapas. Tauriņi lido vienā paaudzē - no ~ jūlija sākuma līdz augusta beigām, reti atsevišķi eksemplāri septembrī.