Vidēji liels, samērā košs lācītis kam raksturīgs izteikts dzimumu dimorfisms. Biežāk redzamie tēviņi ir viegli atpazīstami - ar koši dzelteniem priekšspārniem ar rozā spārnu kontūru un tādā pašā krāsā arī samērā liels, nierveida plankumu katra spārna vidusdaļā. Krāsojums visai konstants - bez daudz variācijām. Mātītes arī gana raksturīgas, bet varbūt mazāk košas - spārni oranžīgi ar sarkanīgām spārnu dzīslām.
Sarkanbārkšu lācītis ir bieži sastopama suga Latvijā, kas vairāk vai mazāk saistīta ar zālāju biotopiem - dažādām pļavām, zāļainām ceļmalām/mežmalām utml., retāk var būt novērojama arī purvos vai līdzīgos atklātos biotopos (gan sausos, gan mitros). Tauriņus var regulāri iztraucēt dienā no veģetācijas, kad tie pārlido nelielus gabalus un iesēžas atpakaļ veģetācijā, kaut kopumā tie var būt visai tramīgi un grūti fotografējami. Visai labi lido uz gaismu, kaut to praktiski dara tikai tēviņi (man mātīte šķiet nekad nav bijusi uz gaismu) - un biežāk uz gaismu atlido tuvāk rīta pusei. Mātītes acīmredzot mazkustīgākas, slinkākas lidotājas, kaut dienā arī var pamanīt sēžam veģetācijā. Pārziemo kāpura stadijā. Kāpuri polifāgi, barojas ar dažādiem augiem. Tauriņi parasti lido vienā paaudzē - no maija beigām/jūnija sākuma līdz ~jūlija vidum/beigām. Tiesa ir arī svaigu tauriņu novērojumi arī augustā un pat septembra sākumā, kas droši vien ir atsevišķi otrās paaudzes īpatņi - iespējams tādi attīstās tikai īpaši karstās vasarās.