Viena no lācīšu sugām ar slaidiem, ļoti šauriem spārniem, kurus miera pozā tur visai cieši sakļautus ap vēderu (kā nedaudz 'sarullēti tūtiņā'). Nav no košākajām sugām - spārni balti ar divām izteiktākām melnu plankumu šķērsjoslām spārnu vidusdaļā. Parasti melni plankumi arī spārnu pamatnes daļā un tumšs raksts tuvāk spārnu galiem. Kopumā gan suga ir ar visai mainīgu spārnu zīmējumu - melno plankumu intensitāte un cita veida tumšāku laukumu klātesamība diezgan variē. Retos gadījumos var būt krāsu formas bez atsevišķiem plankumu joslām, bet uz spārniem lielāki, vienlaidus tumši laukumi (bet dzīslas tad parasti paliek gaišas), vai arī ļoti balti eksemplāri ar reducētu tumšo zīmējumu. Tipiskās formas parasti gan būs viegli atpazīt.
Viršu lācītis ir visai bieži sastopama suga, kaut ar samērā nevienmērīgu izplatību. Piejūras zonā var būt bieži sastopama suga reizēm lielā skaitā (piemēram, pelēkajās kāpās), citur g.k. piemērotākās vietās - sausos priežu mežos, virsājos (t.sk. arī reizēm purvos un purvu malās), smiltāju zālājos utml. vietās. Kāpuri ir polifāgi un barojas ne tikai ar viršiem, kā varētu liecināt sugas nosaukums - patiesībā galvenā barība būs sausās vietās augošas graudzāles. Retāk var ēst arī citus lakstaugus. Pārziemo kāpura stadijā. Pieauguši tauriņi lido vienā paaudzē, samērā vēlu - sākot no ~jūlija vidus līdz augusta beigām. Tauriņi labi lido uz gaismu, dienā var reizēm iztraucēt no veģetācijas.
