Ceļteku lācītis (Arctia plantaginis)
Sinonīms: Parasemia plantaginis
Vidēja izmēra, gandrīz melnbalti raibs lācītis - krāsainākie akcenti parasti ir divi koši sarkani plankumi pie galvas un dzeltenīgs tonējums gar spārnu malām. Eiropā kopumā suga ar samērā mainīgu krāsojumu - t.sk. īpatņi, kam spārni dzeltenīgi nevis balti, kaut Latvijā šķiet pārsvarā šādas melnbaltas formas. Vien reizēm var būt īpatņi (g.k. mātītes?), kam pakaļspārna pamattonis var būt sarkanīgs nevis balts. Mātītes kopumā būs nedaudz košākas par tēviņiem (arī nedaudz lielākas un ar pavedienveida taustekļiem - tēviņiem nelielas 'ķemmītes').
Ceļteku lācītis ir samērā reti sastopama suga, ar droši vien samērā nevienmērīgu izplatību. Vietām Vidzemē un Kurzemē var būt samērā bieži sastopama, bet citur (piemēram, Zemgalē) jau daudz retāk. Atšķirībā no vairuma citu lācīšu, šī ir vairāk dienā aktīva suga, kaut mēdzot atlidot arī uz gaismu (pašam gan uz gaismu šī suga nav bijusi). Visbiežāk tauriņus var iztraucēt no veģetācijas vai arī novērot tēviņus lidojam dienas laikā (parasti var viegli atpazīt arī lidojumā). Tauriņi gan var būt pat ļoti tramīgi un aktīvi - ne vienmēr var tiem pielavīties labi fotografējamā attālumā. Mātītes mazāk aktīvas, parasti var pamanīt vienkārši sēžot kaut kur uz augu lapām. Suga novērojama g.k. mežainākos biotopos - gar meža ceļiem, uz stigām, izcirtumos, bet arī mitrākās pļavās utml. vietās. Pārziemo kāpura stadijā. Kāpuri ir polifāgi. Tauriņi lido vienā paaudzē - g.k. jūnijā (bet nelielā skaitā arī var parādīties jau maija beigās vai vēl lidot jūlija sākumā).
