Otra biežāk sastopamā Colias dzelteņu suga - dzetlens tauriņš ar rozā akcentiem (spārnu kontūra, kājas, taustekļi). No otras Latvijā bieži sastopamās sugas, purva dzelteņa (C.palaeno), viegli atšķirams pēc daudziem tumšākiem raibumiem spārnu apakšpusē. Tumšā josla priekšspārnu virspuses ārmalā ar gaišākiem laukumiņiem vidusdaļā abiem dzimumiem (bet tā kā dzelteņi spārnus sēžot nekad neatver, tad to var redzēt g.k. skatot spārnu pretgaismā vai varbūt lidojumā). Atšķiršana no citām daudz retākām sugām (piemēram, myrmidone, bet arī croceus) jau daudz sarežģītāka, kaut tās sugas no būs daudz oranžākas, īpaši priekšspārna pamatdaļa, bet arī virspuses - jeb tā teikt, ja lido oranžs Colias dzeltenis, jāksrien tam pakaļ, būs reta suga!. Reto sugu tēviņiem tumšā spārna ārmala no virspuses vienmēr bez gaišākiem laukumiņiem (kā palaeno). Bet, atkarībā no novērojuma ilguma un novērotāja pieredzes, atšķiršana var nebūt vienkārša. Teorētiski, ne pārāk tālu no Latvijas ir sastopama vēl tāda suga kā alfacariensis, kas ir praktiski identiska hyale un kā tieši tās atšķirt es pat īsti nezinu (nu kāpuri gan tiem labi atšķiras - tik daudz zinu).
Tā kā pļavas dzelteņi ir migrējoša suga, tad tie Latvijā sastopami ļoti mainīgā skaitā - parasti reti vai samērā reti, bet atsevišķos gados var būt pat ļoti bieži, atkarībā cik labs 'migrācijas gads'. Tauriņi var būt novērojami no maija vidus/beigām līdz pat oktobrim (siltos rudeņos) - pavasarī gan parasti ļoti mazā skaitā (visvairāk jūlija beigās - augustā). Grūti pateikt vai suga Latvijā var pārziemot - šķiet ka nē. Vasarā kāpuri gan var būt atrodami, tā ka viena vietējā paaudze droši vien var pie mums paspēt attīstīties (iespējams kāpuru attīstības sekmes arī ir faktors, kas ietekmē cik daudz tauriņi var būt novērojami vasaras beigās). Tauriņi ir ļoti aktīvi lidotāji - var būt grūti izsekojami, lai iegūtu kaut vai dokumentālu foto. Sastopami g.k. sausos un atklātos biotopos - pļavās un citos zālājos gar ceļiem, dzelzceļiem utml.