Velia saulii
Vidēja izmēra, skraiduļblakts ar Velia ģintij raksturīgu ķermeņa formu un krāsojumu (gar vēdera sāniem oranžu plankumu joslas, bet citur ķermeņa virspusē - gaiši samtaini plankumi). Ārēji abas Latvijā sastopamās ģints sugas ļoti līdzīgas. Velia saulii bezspārnu īpatņus var atpazīt pēc vēdera sānu plankumu formas - tie ir taisnstūrveida (V.caprai tie ir trīsstūrveida). Īpaši izteikti tas ir tēviņiem (tos var atpazīt pēc vēdera pēdējiem 2 posmiem, kas ir izteikti izvirzīti uz āru starp vēdera gala 'radziņiem'). Mātītēm vēdera gala 'radziņi' (skatot no sāna) noliekti uz leju, vēdera gals attiecīgi šķiet noapaļots (caprai - vēdera gals noapaļots/noliekts uz leju), uz augšu uzliektās vēdera sānu malas vairāk paralēlas un vēdera gala 'radziņi' īsāki. Dabā (vai fotoattēlos) gan pazīmes, atkarībā no rakursa, var būt arī samērā grūti saskatāmas. Eksistē arī garspārnu formas (nav gadījies gan tādas redzēt) - saulii atšķirsies ar spārnu vidusdaļā esoša balta plankuma formu (tas apaļš).
Latvijā samērā bieži sastopama suga, kaut droši vien ievērota retāk kā ir sastopama. Apdzīvo līdzīgus biotopus kā otra suga: dažādus tekošus ūdeņus - g.k. nelielas upītes, strautus, grāvjus. Nereti noēnotās vietās (zem kokiem, pie caurtekām utml.) ar samērā nelielu ūdensaugu daudzumu. Blaktis var uzturēties arī straumē, kaut parasti to dara īslaicīgi un biežāk turas pie krasta vai kādos mierīgākos līcīšos. Mēdz slēpties arī zem kādām krasta pārkarēm (koku saknēm utml.) utml. vietās, kur uzreiz var nebūt pamanāmas. Pieaugušas blaktis ziemo un pēc ziemošanas aktīvas ir līdz ~ maija beigām, jaunā paaudze - no jūlija.
Izmērs: 6,1-8 mm
