Velia caprai
Vidēja izmēra, skraiduļblakts ar Velia ģintij raksturīgu ķermeņa formu un krāsojumu (gar vēdera sāniem oranžu plankumu joslas, bet citur ķermeņa virspusē - gaiši samtaini plankumi). Ārēji abas Latvijā sastopamās ģints sugas ļoti līdzīgas. Velia caprai bezspārnu īpatņus var atpazīt pēc vēdera sānu plankumu formas - tie ir trīsstūraini (V.saulii tie ir taisnstūrveida). Īpaši izteikti tas ir tēviņiem (tos var atpazīt pēc vēdera pēdējiem 2 posmiem, kas ir izteikti izvirzīti uz āru starp vēdera gala 'radziņiem'). Mātītēm vēdera gala 'radziņi' (skatot no sāna) taisni vai nedaudz uzliekti uz augšu (saulii - vēdera gals noapaļots/noliekts uz leju), uz augšu uzliektās vēdera sānu malas tuvāk uz vēdera galu stipri satuvinātas un vēdera gala 'radziņi' garāki. Dabā (vai fotoattēlos) gan pazīmes, atkarībā no rakursa, var būt arī samērā grūti saskatāmas. Eksistē arī garspārnu formas (nav gadījies gan tādas redzēt) - caprai atšķiries ar spārnu vidusdaļā esoša balta plankuma formu (tas ovāls, izstiepts).
Latvijā samērā reti sastopama suga - zināmās atradnes šobrīd koncentrētas Kurzemē, tikai viens atradums uz A no Rīgas. Apdzīvo dažādus tekošus ūdeņus - g.k. nelielas upītes, strautus, grāvjus. Nereti noēnotās vietās (zem kokiem, pie caurtekām utml.) ar samērā nelielu ūdensaugu daudzumu. Blaktis var uzturēties arī straumē, kaut parasti to dara īslaicīgi un biežāk turas pie krasta vai kādos mierīgākos līcīšos. Mēdz slēpties arī zem kādām krasta pārkarēm (koku saknēm utml.) utml. vietās, kur uzreiz var nebūt pamanāmas. Pieaugušas blaktis ziemo un pēc ziemošanas aktīvas ir līdz ~ maija beigām, jaunā paaudze - no jūlija.
Izmērs: 6,2-8,5 mm
