Sīka, neuzkrītoša skraiduļblakts - ļoti līdzīga otrai sugai, Microvelia buenoi. Bezspārnu formas atšķiras g.k. pēc taisnās krūšu aizmugurējās malas (buenoi - mala vidusdaļā ieliekta), matētiem vēdera posmiem virspusē (otrai sugai - vēdera pēdējie posmi spīdīgi), tēviņiem ovālāka/apaļāka ķermeņa forma u.c. pazīmēm (piemēram, priekškrūšu vairoga priekšējā daļā dzeltenā šķērseniskā josla vidusdaļā ir pārtraukta, kas gan dzīviem īpatņiem dabā parasti neuzkrītoša, grūti saskatāma pazīme). Garspārnu formas abām sugām ļoti līdzīgas - šai sugai spārni parasti ar daudziem baltiem plankumiem un izteikti uz sāniem izvirzītiem krūšu sāniem (blaktis platākas formas).
Latvijā bieži sastopama suga, reizēm lielā skaitā. Tā kā abas sugas var būt kopā vienā vietā, tad tas gan visai apgrūtina saprast patieso vienas vai otras sugas īpatņu skaitu kādā vietā (dabā 'uz aci' tās nav atšķiramas - tikai fotoattēlos vai pēc ievāktiem īpatņiem, skatītiem palielinājumā). Bet manā pieredzē vienmēr tomēr dominē reticulata. Apdzīvo dažādu ūdenstilpju (gan stāvošu, gan tekošu, gan lielāku, gan mazāku - t.sk. var būt atrodamas arī lielākos grāvjos utml.) piekrastes zonu, kur parasti dzīvo tiešā krasta tuvumā (bet praktiski vienmēr uz ūdens virsmas), starp ūdensaugu stiebriem utml. Reti atklātā ūdenī. Izmēra dēļ, ļoti neuzkrītošas. Plēsīgas - pārtiek no kolembolām un citiem sīkiem bezmugurkaulniekiem, kas nokļūst uz ūdens virsmas. Pieaugušas blaktis ziemo un pēc ziemošanas aktīvas ir līdz ~ maija beigām, jaunā paaudze - no jūlija, kaut ir pieauguši blakšu novērojumi arī jūnijā (pēdējie no ziemojušajiem vai pirmie jaunās paaudzes īpatņi?).