Neliela vai vidēji neliela izmēra, ļoti druknas vaboles ar vairāk vai mazāk raksturīgu matiņu pušķīšu un/vai gludu pauguriņu rindām uz segspārniem. Vairums dzimtas sugu ir saistītas g.k. ar dzīvnieku līķiem jau to galējā sadalīšanās pakāpē jeb sasniegušas 'mūmijas konsistenci' (no kā attiecīgi cēlies vaboļu latviskais nosaukums). Varot būt/ir vieni no pēdējiem kukaiņiem, kas apdzīvo līķus. Tāpat daļa sugu var būt novērojamas arī putnu ligzdās (dobumos, būros), kur barojas ar spalvām utml. substrātu. Ja mērķtiecīgi nemeklē, tad dabā patiesībā mūmijvaboles visai reti redzamas - vairums novērojumi ir vairāk vai mazāk nejauši. Vaboles visai lēnīgas un iztraucētas mēdz pieraut kājas pie ķermeņa un pārtapt par 'nekustīgu gruzi', kas, protams, tikai apgrūtina to ieraudzīšanu.
Sugu noteikšana relatīvi vienkārša - parasti labos fotoattēlos, ja redzama segspārnu virsmas struktūra, sugas atšķiramas samērā viegli. Tiesa jāņem vērā, ka vaboles mēdz būt aplipušas ar smilšu graudiņiem un citiem gružiem (reljefainā virsma un matiņi labi tos 'saķer') - attiecīgi ne vienmēr, piemēram, segspārnu virsma būs labi saskatāma. Tāpat matiņu pušķīši uz segspārniem var būt nodiluši/noberzušies. Šaubu gadījumos, protams, ievākts eksemplārs ļaus sugu noteikt nešaubīgi.
Latvijas sugu sarakstā 2 sugas - Trox sabulosus un Trox scaber. Abas sugas apskatāmas šeit galerijā. Teorētiski varētu būt sastopama vēl 1 vai 2 sugas, jo, piemēram, Trox hispidus ir konstatēta Zviedrijā un Polijā, bet Trox cadaverinus - Polijā un Baltkrievijā (pēc GBIF datiem).
