Īpatnēja vaboļu dzimta - kāpuri ir citu kukaiņu un/vai to kāpuru parazitoīdi (attīstība daļēji norit to iekšienē). Starp vabolēm ir visai unikāla parādība un ir vairāk līdzība, piemēram, ar jātnieciņiem vai citiem parazītiskiem plēvspārņiem. Pieaugušās vaboles gan nedēj olas tieši piemērotajos 'saimniekos', kā to dara, piemēram, jātnieciņi, bet dēj tās brīvi dabā. Pēc izšķilšanās, pirmā kāpuru stadija parasti arī ir brīvi dzīvojoša, taču to izdzīvošana ir tieši atkarīga no tā vai izdosies satikt piemērotu saimniekorganismu. Kā tas bieži ir kukaiņiem ar šādu dzīvesveidu - lielākā daļa kāpuru visticamāk aiziet bojā nenokļuvuši tur kur tie varētu turpināt attīstību. Dabā pieaugušas parazīt vaboles ir redzamas ļoti reti, jo kopējais īpatņu blīvums dabā ir visai neliels (kaut piemērotos apstākļos, atsevišķas sugas lokāli varot būt pat 'lielākā skaitā') un tās lielākoties arī ir ar īsu dzīves ilgumu.
Ārēji dzimtas vaboles var būt visai atšķirīgu izskatu, bez kādām pārāk vienojošām pazīmēm, tomēr parasti taustekļi ir izteikti 'ķemmveidīgi', ar blīvu zarojumu.
Latvijā konstatētas trīs dzimtas sugas. Divas no tām ir apskatāmas šajā galerijā - lapseņu parazītvabole (Metoecus paradoxus) un prusaku parazītvabole (Ripidius quadriceps). Trešā trūkstošā suga ir ķirmju parazītvabole (Pelecotoma fennica). Citas sugas Latvijā nevarētu būt sastopamas.
