Meloe proscarabaeus

Meloe proscarabaeus

Tumšā eļļasvabole

Tipiska Meloe ģints eļļasvabole, kas visādā ziņā līdzīga pārējām sugām, sevišķi zilai eļļasvabolei (Meloe violaceus). No tās gan parasti (ja vabole labi apskatīta vai ir veiksmīgs foto) varēs viegli atšķirt pēc galvas un priekškrūšu vairoga virsmas punktējuma, kas šai sugai ir ļoti raupjš, punkti trekni un salīdzinoši lieli, nereti rada iespaidu par visai grumbuļainu virsmu (violaceus - punkti smalkāki, izvietoti retāk, rezultātā galvas un priekškrūšu vairoga virsma izskatās vairāk spīdīga). Priekškrūšu vairoga aizmugurējā mala parasti arī daudz maz taisna (violacea - parasti ieliekta). Krāsojums parasti ir nedaudz tumšāks, kaut zināmā mērā nedaudz pārklājas. No trešās sugas (brevicollis) viegli atšķirama pēc gareniskās priekškrūšu vairoga formas.

Tumšā eļļasvabole ir samērā bieži sastopama suga Latvijā, kaut izplatība samēra nevienmērīga un, līdzīgi kā citas eļļasvaboles, būs sastopama g.k. piemērotos, bieži vien smilšainos un atklātos biotopos - karjeros, sausās pļavās, ceļmalās utml. Reizēm var būt sastopama vienā vietā kopā ar zilo eļļasvaboli Meloe violaceus, jo abām sugām principā līdzīga bioloģija un ekoloģija (kāpuri dzīvo g.k. smilšbišu Andrena sp., vai citu savvaļas bišu ligzdās). Gadā attīstās viena paaudze. Vaboles novērojamas jau visai agri pavasarī - no marta beigām/aprīļa sākuma un var būt novērojamas līdz jūnija vidum. Lielākoties gan aprīli un maijā.

Izmērs: 13-32 mm

Meloe proscarabaeus, Mazgramzda, 31.III.2024.

Meloe proscarabaeus, Paplakas apkārtne, 31.III.2024.

Meloe brevicollis

Meloe violaceus