Neliela, tumša vabolīte ar kūleņotājvaboļu dzimtai raksturīgu ķermeņa formu un smalki šķērssvītrotu segspārnu virsmu (tāda pazīme praktiski vēl tikai karuļvabolēm Scraptiidae). Raksturīgākā sugas pazīme ir divi sarkanbrūni plankumi segspārnu galos, kas sliktākos gaismas apstākļos un/vai dažos rakursos var būt arī ne tik uzkrītoši. Principā starp Latvijas vabolēm krāsojums visai unikāls, kaut pāris Olibrus ģints gludvabolēm tas var būt ļoti līdzīgs (taču tām spārnu virsma gluda, spīdīga). Attiecīgi, labi apskatīta - Eucinetus haemorrhoidalis būs viegli atpazīstama suga.
Kūleņotājvabole ir visai reti konstatēta suga, kaut domājams ir sastopama daudz biežāk - vienkārši grūti konstatējama sīkā izmēra un samērā slēptā dzīvesveida dēļ. Arī vaboļu samērā straujā daba (pat ja vabole mānīgi sēž kādu brīdi mierīgi...) jeb spēja traucējuma brīdī aizlekt, aizkūleņot un aizlidot, ļauj tām visai viegli aizmukt no novērotāja pirms tas ir paspējis, piemēram, to nofotografēt (tā notika ar pirmo manis redzēto kūleņotājvaboli - turpmāk esmu bijis uzmanīgāks). Tā var būt sastopamas dažādos biotopos, kaut priekšroku dod sausākām un smilšainākām vietām. Vairāki atradumi ar vabolēm jūras krastā/kāpās. Kāpuri dzīvo augsnē, kur barojas ar kādu pazemes sēņu augļķermeņiem vai sēņu micēliju. Pārziemo pieaugušas vaboles. Tās g.k. uzturas lapu nobiru slānī, starp sūnām u.c. augu daļām vai citur tuvu pie zemes, kaut var acīmredzot sēdēt arī augstāk virs zemes, jo esmu tās iepļāvis arī ar entomoloģisko tīkliņu. Teorētiski tās varot novērot visu silto periodu, kaut Latvijā vairāk novērojumu vasaras pirmajā pusē (maija beigas ieskaitot).
Izmērs: 3-3,6 mm
